Jāņa evaņģēlija 20:23 pants latviešu tulkojumos:
(1965. gada tulk.) “Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks”
(Glika) “Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie piedoti, un kam jūs grēkus paturēsiet, tiem tie paturēti”
(Jaunais tulk.) “Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti; kam paturēsiet, tiem paliks”
Kā redzam, vārdi “piedosiet”, “būs piedoti” un “tiks piedoti” ir likti nākotnes formā. Izņēmums ir Glika tulkojums, kur ir tulkots “tiem tie piedoti”.
Sengrieķu manuskriptu lasījumos ir šāda daudzveidība vārdiem “grēki piedoti”:
1. Textus Receptus: tas hamartias afientai (grēki ir piedoti)
Manuskripti: Vatikāna kodekss (labots), W, Delta, Theta, 078, vairākums citu manuskriptu
Angļu versijas: KJV, NKJV, RSV, NRSV, ESV, NIV, TNIV, NEB, REB, NTL, NET
2. Westkota/Horta un Nestles/Alanda texts: tas hamartias afeōntai (grēki ir tikuši piedoti)
Manuskripti: Sinaja kodekss (labots), Vatikāna kodekss (afiontai), Aleksandrijas kodekss, Bēzas kodekss, (L), 050, 33vid., 565, 844
Angļu versijas: NASB, NAB
3. Variants: tas hamartias afethēsetai (grēki tiks piedoti)
Manuskripti: Sinaja kodekss, koptu tulkojumi
Nav izmantots nevienā versijā.
Šo rakstu vietu teologi dažādu gadsimtu gaitā ir sapratuši atšķirīgi. Nav vienprātības par šī darbības vārda laikiem. Vērojot manuskriptus, var redzēt, ka arī manuskriptu pārrakstītājiem ir bijusi sava izpratne, kādēļ tie ir pārrakstījuši tekstu ar variantiem.
Tie, kas dod priekšroku perfektam (afientai), kas visbiežāk ir bijis lietots manuskriptos, norāda, ka perfekts nozīmē pagātnes darbību, kurai ir tagadnes rezultāts. Ja draudze virs zemes kādam piedod grēkus, tad draudze apstiprina Dieva iepriekš veikto piedošanas darbību. Šajā teikumā vārds “piedoti” sengrieķu tekstā ir ciešamās kārtas perfektā, ko daži mēdz dēvēt par “dievišķo ciešamo kārtu”. Draudzes darbība atklāj Dieva pagātnē veikto darbību tagadnē. Ja šis darbības vārds tiek lietots nākotnes formā (kā tas ir latviešu tulkojumos), tad no tā seko pilnīgi cits skaidrojums: kad draudze piedod, tad arī Dievs piedos, jo Dievs seko draudzes (Baznīcas) lēmumam.
Citi teologi (piem., Kadburijs) norāda, ka starp šī darbības vārda laikiem nav atšķirību. Tie apgalvo, ka vārds “piedoti” perfektā ir kā atmaksa jeb atgriezeniskā saite agrāk izteiktajiem noteikumiem, kas nav ierobežoti laikā – pagātnē, tagadnē vai nākotnē.
Džeremias (J. Jeremias) te sniedz ieskatu, ka vārds “piedoti” (afientai) esot nākotnes tagadne ar eshatoloģisko nozīmi. Šim ieskatam citi iebilst, kas šos vārdus sasaista ar Mateja (16:19; 18:18), kur ir izmantota līdzīga doma. Kaut gan šī doma no Mateja evaņģēlija ir izprotama, vadoties no jūdu rabīnu darbos izmantotajiem formulējumiem, taču šeit šie vārdi ir sasaistāmi tikai ar paša Jēzus autoritāti.
Raiderboss norāda, ka Jēzus ir nācis uz šo zemi, lai nestu piedošanu no grēkiem, taču mācekļiem ir jāturpina Viņa iesāktais darbs. Tādēļ Kristus Saviem mācekļiem piešķir Svēto Garu. Līdz ar to vara “grēkus atlaist” un “grēkus paturēt” norāda nevis uz morālo standartu pielietojumu, bet gan uz izvēles došanu cilvēkiem, kuriem ir jāpieņem ticība Kristus parādītajai žēlastībai uz brīvību no grēkiem vai izvēlēties palikt savos grēkos un nākt Dieva tiesā.
Mecgers norāda, ka Jaunās Derības sengrieķu pamatteksta komiteja izlēma, ka vislabāk darbību šajā pantā izsaka vārda “piedoti” perfekta forma, jo tā ir saskaņā ar darbības vārdu kekratēntai (tie paliks) šī paša panta (20:23) beigās. Komiteja uztvēra, ka vārda “piedoti” tagadnes un nākotnes formas ir manuskriptu pārrakstītāju interpretācijas jeb teksta vienkāršojumi, kuri vājina šī panta uztveri, tādēļ viņi deva priekšroku vārda “piedoti” perfekta formai (tiem tie ir tikuši piedoti; angļu val.: the sins have been forgiven).
Latviešu tulkojumos priekšroka ir dota nākotnes formai (tie tiks piedoti), kur tikai Gliks ir izmantojis šī darbības vārda perfekta formu un iztulkojis: “tiem tie piedoti”, kas atbilst sengrieķu manuskriptu lasījumiem.
Nākotnes forma rada nenoteiktību un neskaidrību par Dieva nākotnes lēmumu piedot, taču perfekta forma norāda uz pagātnē veikto darbību (Kristus glābšanu), kurai ir tagadnes vara piedot grēkus, ja vien cilvēks izvēlas ticībā pieņemt Kristus glābšanu.
Avoti:
Barret C. K. “The Gospel According to St. John”
Comfort W. Philip “New Testament Text and Translation Commentary”
Metzger M. Bruce “A Textual Commentary on the Greek New Testament”
Ridderboss Herman “The Gospel of John”