Vadītājiem Dieva darbā kā gudriem ģenerāļiem jāsprauž plāni iešanai uz priekšu visā frontē. Plānojot viņiem sevišķi jāpārdomā, ko savu draugu un kaimiņu labā spētu darīt vienkāršie draudzes locekļi.
Dieva darbs uz šīs zemes nekad nevar tikt pabeigts, ja darbā neiesaistīsies vīri un sievas, kas sastāda mūsu draudzi, un savās pūlēs neapvienosies ar sludinātājiem un draudzes amatpersonām.
Grēcinieku glābšana prasa nopietnu un sirsnīgu personīgo darbu. Mums ir jānes dzīvības Vārds pie viņiem un nav jāgaida, lai tie nāktu pie mums. Ak, kaut es vīriem un sievām spētu teikt vārdus, kas tos pamodinātu uz čaklu darbību! Acumirkļi, kas mums tagad dāvāti, ir īsi. Mēs stāvam tieši uz mūžīgās pasaules robežas. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku. Katrs mirklis ir zelta vērtībā un pārāk dārgs, lai to pavadītu vienīgi kalpošanā sev. Kas grib nopietni meklēt Dievu un saņemt no Viņa spēku un žēlastību būt par Viņa uzticīgajiem strādniekiem misijas laukā?
Iet uz jauniem apgabaliem
Katrā draudzē ir talanti, kas pareizi vingrināti un izlietoti, var izveidoties par lielu palīdzību šai darbā. Tas, kas tagad mūsu draudžu uzcelšanai vajadzīgs, ir gudru strādnieku vērtīgs darbs, kuriem jāatrod un jāizkopj talanti draudzē, – talanti, kurus iespējams izveidot, lai tie derētu Meistaram. Vajadzētu būt labi sastādītiem plāniem par strādniekiem, kuriem jāiet uz visām mūsu draudzēm, gan lielām, gan mazām, lai pamācītu locekļus, kā strādāt draudzes pacelšanā un neticīgo dēļ. Tieši šāds audzināšanas un izglītošanas darbs ir nepieciešams. Tiem, kuru pienākums ir apmeklēt draudzes, vajadzētu brāļiem un māsām sniegt pamācības misijas darba praktiskajās metodēs.
Visas svētrunas pasaulē nedarīs cilvēkus spējīgus dziļi izjust ap tiem esošo un bojā ejošo dvēseļu vajadzības. Nav neviena cita līdzekļa, kas spētu vīrus un sievas tā pamudināt uz pašuzupurīgu dedzību, kā to izsūtīšana jaunos laukos, lai strādātu priekš tumsā klīstošajiem. Sagatavojiet strādniekus iziet uz lielceļiem un sētmalās. Mums vajadzīgi gudri kokaudzētāji, kas kokus iestādītu dažādās vietās un sagādātu labvēlīgus apstākļus augšanai. Dieva ļaužu neapšaubāms pienākums ir iet uz tāliem apgabaliem. Lai spēki tiek likti darbā, sagatavojiet jaunu zemi, nodibinot jaunus ietekmes centrus visur, kur vien ir kādas iespējas. Pulcējot strādniekus, kam ir patiesa misionāru dedzība, un, lai tie iziet, tuvu un tālu izplatot gaismu un atzīšanu. Lai viņi atklāj veselības reformas dzīves pamatlikumus sabiedrībai, kas tos lielākoties nepazīst.
Cilvēkus, kuru dzīves gaita ir vienkārša, jāiedrošina sākt strādāt Dieva darbā. Strādājot viņi gūs dārgus piedzīvojumus. Strādnieku nepietiek. Tāpēc nav neviena, bez kā mēs varētu iztikt. Mums nevis jāatrunā tie, kas jau cenšas kalpot Kungam, bet gan jāpamudina vēl daudzi citi strādnieki iziet darba laukā.
Priecīga kalpošana
Visi, kas savienojas ar Dievu, atradīs darbu pārpilnību, kas veicami priekš Viņa. Kas strādās Kunga Garā, cenšoties ar patiesību sasniegt dvēseles, tiem darbs, ko prasa dvēseļu tuvināšana Kristum, neliksies garlaicīga un neinteresanta vergošana. Viņiem uzticēts Dieva zemes kopēja darbs, un, ar šo kalpošanu nododoties Dievam, to spēki kļūs arvien iespaidīgāki un jūtamāki. Rakstu atvēršana citiem sniedz prieku pašam.
Jauniešus un jaunietes vajadzētu izglītot par strādniekiem pie viņu kaimiņiem un citās vietās. Visi lai ar sirdi un dvēseli cenšas izprast šī laika darbu un sagatavotos darīt to, kam viņi visvairāk piemēroti.
Daudzi jaunieši, kas pareizi audzināti mājās, jāapmāca kalpošanai un jāiedrošina ar gudri plānotu, un uzticīgu darbu pacelt patiesības karogu jaunās vietās. Savienojoties ar mūsu sludinātājiem un pilsētās strādājošiem pieredzējušiem darbiniekiem, viņi gūs vislabāko audzināšanu. Strādājot dievišķā vadībā un vairāk pieredzējušo līdzstrādnieku lūgšanu atbalstīti, viņi var veikt labu un svētīgu darbu. Apvienojot savas pūles ar vecākajiem strādniekiem un vislabākajā nozīmē izlietojot savu jauneklīgo enerģiju, to sabiedrotie būs Debesu eņģeļi; un kā Dieva līdzstrādniekiem viņu priekštiesība ir dziedāt, lūgt un ticēt, un droši un brīvi strādāt. Paļāvība un uzticēšanās, ka viņiem un to līdzstrādniekiem blakus būs debesu spēki, izraisīs lūgšanas un slavu, un patiesas ticības vienkāršību un sirsnību.
Iedrošināt un atbalstīt
Nevajadzētu vilcināties īstenot šos labos plānus attiecībā uz draudzes locekļu apmācīšanu. Darbam lielajās pilsētās vajadzētu izvēlēties cilvēkus, kas ir pilnīgi nodevušies Dievam un saprot šī darba svētumu un svarīgumu. Neizsūtiet tādus, kas šajā ziņā nav spējīgi. Ir vajadzīgi cilvēki, kas arvien tālāk nestu uz priekšu krusta uzvaru, kas neatlaidīgi turpinātu strādāt drosmi atņemošos apstākļos un trūkumā, kuru darbu pavadītu dedzība, apņēmība un ticība, kas nepieciešama misijas laukā. Tiem, kas personīgi darbā neiesaistās, es vēlētos sacīt: Nekavējiet tos, kas ir labprātīgi strādāt, bet gan iedrošiniet un atbalstiet viņus.
Visā šai audzināšanas darbā vajadzētu nopietni meklēt Kungu, lai viņš dāvātu savu Svēto Garu. Liekot visiem, kas gatavi sevi nodot kalpošanā Kungam, saprast Svētā Gara klātbūtnes nepieciešamību. Pasaule modri vēro mūsu izturēšanos. Izsekots un apspriests tiek katrs solis. Rūpīgi jāizkopj kristieša rakstura skaistums, lai tie, kas apliecina patiesību, būtu spējīgi mācīt citiem to tādu, kāda tā ir Jēzū, lai viņi paši varētu būt par priekšzīmi un, lai mūsu ienaidnieki nebūtu spējīgi pamatoti sacīt par viņiem kaut ko ļaunu. Dievs aicina uz lielāku dievbijību, uz dzīves svētumu un uzvešanās skaidrību, saskaņojoties ar cēlinošajiem, svētījošajiem pamatlikumiem, kurus mēs atklāti atzīstam. Kristus kalpu dzīvei vajadzētu būt tādai, lai redzot viņu dievbijīgo staigāšanu un apdomību sarunās, neticīgos valdzinātu ticība, kas rada tādus augļus.
Tā ir daļa no Liecībām draudzei (Mountain View, Calif.: Pacific Press Pub. Asn., 1948), 9. sēj., [116-120]. Septītās dienas adventisti tic, ka Elenai Vaitai (1827-1915) piemita Bībeliska pravietošanas dāvana, ar kuru viņa vairāk nekā 70 gadus kalpoja draudzē.