Intervija: Aivars

Aivars (78), kurš jau 64 gadus ir piederīgs Septītās dienas adventistu draudzei, stāsta par savu pieredzi, ievērojot Dieva pirmo dāvāto diētu cilvēkiem, kuru Ēdenes dārzā varēja baudīt Ādams un Ieva.

“Tu man jautā, kādēļ es izvēlējos kļūt par vegānu… Kad jau kādus 25 gadus nebiju lietojis gaļas produktus, mēs savā ģimenē pārliecinājāmies, ka Dievs, radot cilvēku, sākotnēji bija viņam nozīmējis vislabākos pārtikas produktus, pie kā Viņa nodoms ir atkal atgriezties! Dievs vēlējās, lai cilvēks būtu vesels un laimīgs! Un arī mēs nepalikām uz vietas, bet gājām soli uz priekšu, jo zinājām, ka vēl ir kāds pakāpiens, pa kuru būs jāuzkāpj. Un tā ir augļu valsts, kad atkal no jauna ieiesim Ēdenes dārzā! Tad tiešām izmaiņas būs lielas, jo organisms tos pārstrādās simtprocentīgi – par tālāko, es domāju, man nav jāstāsta!” Kā ir mainījies Tavs veselības stāvoklis, nelietojot dzīvnieku valsts produktus? “Varbūt it kā nekas dižs, bet ir vairāki tādi faktori jeb atvieglojumi, kas dzīvi padara daudz patīkamāku, un tie ir: starp zobiem nekad nav kādi gaļas produktu pārpalikumi, kas ir diezgan nomācoši, un vēl – nu jau 23 gadus neesmu sajutis nekādas dedzinošas sāpes pakrūtē! Vairs ne reizi nav bijusi jāizvemj apēstā pārtika, nekad vairs nav notikusi nekāda saindēšanās ar pārtikas produktiem, vēders pacieš arī pieļautās kļūdas. Ir varbūt kāds smagāks brīdis, bet tas arī ir viss!Un vēl, sākot jau no pašas pirmās dienas, kad pieņēmu vegāno uzturu, līdz šai dienai, nu jau, ja nemaldos, 22 gadus neesmu slimojis ne ar kādu slimību! Kaut vegāno pieņēmu tieši slimības laikā, kad biju saslimis ar angīnu, un man bija drusku zem 40 temparatūra. Un vispār pirms tam diezgan bieži slimoju. Šodien mani vairs nesatrauc ne vecais, ne jaunais vīruss… Priekš manis tie ir neesoši!Un tu vēl jautā, kādi ir mani mīļākie ēdieni, lai pastāstu receptes..Bet man tev jāsaka, ka es tos vispār vairs nelietoju un arī receptes nevienam neizsniedzu! Un arī negribu pie tiem vairs atgriezties. Protams, visgaršīgākie ir ēdieni, kurus esi ēdis bērnībā! Es saku – garšīgākie! Tomēr tie ir mazliet jāimprovizē, lai šodien būtu ēdami.Tomēr vienu recepti gribu iedot visiem! Un tā ir: ielej katliņā ūdeni (man vienam pietiek ar puslitru), pieber drusku sāli (1/3 no tējkarotes), to uzvāra līdz 100 grādiem, tad turpmākais ir divi varianti – ņem mannā putraimus (grūti pateikt, cik es viņus ņemu), apmēram pusi no 100 gramu glāzītes, katliņā ber, rūpīgi maisot! Pēc tam vienu deserta karoti ar kaudzi no rupjajiem kviešu miltiem, kopējais vārīšanas laiks ir 5 līdz 6 minūtes. Protams, pliku biezputru neēdīsi, tāpēc pārējais atkarīgs no katra paša izdomas, kas ar ko labāk iet kopā. Un otrais variants ir laikus iegādāties bioloģiskos kviešu graudus un miltu maļamo mašīnīti, labāk kaut kur no Amerikas. Samaļ priekš dažām reizēm, ber vārošā ūdenī, rūpīgi maisot, lai nerodas kunkuļi. Ar vienu porciju var nostaigāt visu dienu! Šeit varētu uzdot vēl vienu jautājumu – ko esmu zaudējis tajā laikā, kad nebiju vegāns?Pirmkārt, slimībās pavadīto laiku un to iespaidu uz sirdi, kas savukārt pasliktina dzirdi un redzi, tiek piesārņoti asinsvadi, ko vairs ir gandrīz neiespējami izlabot! Sāpīgi ir sajust atmiņas zudumu! Un, kaut šī gaisma mums pa taisno no Dieva tika iedota, jau pirms to visu izpētīja zinātne, tomēr šīs atziņas ir nostumtas no grāmatu plauktiem, un maz ir to, kas gribētu paņemt šīs unikālās patiesības, kuras caur atklāsmēm cilvēcei ir iedotas no mūsu Radītāja!”

(Aivars, 78)