No „Adventist Review” 1997. g. 27. februāris.
Ella M. Rydzewski
(Lai gan raksts ir sens, tas nav zaudējis savu aktualitāti)
Ziņas ka nesen daži adventistu draudžu vadītāji ir kļuvuši sašutuši par Review and Herald izdoto grāmatu ir pārsteidzoša un izbrīnīja Septītās dienas adventistus.[1] Pārsteidzoša, jo šī grāmata, kas tēmē uz Romas katoļu Baznīcu kā Atklāsmes 13. nodaļas zvēru, jau vairāk nekā 100 gadus ir bez ievērības; izbrīnīja, jo šī grāmata atspoguļo vairāk nekā 500 gadus senu Protestantu uzskatu par antikristu (ko pazīst arī kā zvēru vai Bābeli). Esmu ievērojusi, ka arī neadventistu izpētes grāmatas bieži vien lieto alegorijas, kurās norāda, ka garīdzniecīgās Bābeles centrs ir Romā.[2]
Esmu pārlūkojusi vairākas adventistu Bībeles izpētes materiālus par antikrista un zvēra tēmām. Vienā no tiem bija norādīts, ka antikrists ir cilvēks, kurš ir uzurpējis Kristus vietu. Tā identificē šo sistēmu, kas ir ieņēmusi Kristus vietu, ar Romas katoļu pāvestību.
Kamēr nav nepieciešams ļaut šai birokrātiski reliģiskai sistēmai nomukt no āķa, mums ir nepieciešams pārbaudīt sevi – personiski un kopīgi – lai noskaidrotu, vai mums pašiem nepiemīt kaut kas no šīs vēsturiskās varas īpašībām.
Piemēram, zvēra skaitlis 666. Skaitlis septiņi simbolizē pilnību, kas padara skaitli par nepilnības zīmi. Vājais cilvēcīgais „6” pretendē būt pilnīgs, kur tikai Kristus ir „7”. Jūs atradīsiet šos zaimojošos sešiniekus daudz tuvāk nekā Roma. Lepnums būt taisnam piemīt katram no mums lielākā vai mazākā mērā.
Tālāk, Bībeles izpēte atsaucas uz iepriekš minēto, ka zvēra sekotāji pielūdz elkus, norādot, ka katoļu baznīcās ir svētbildes un statujas, kuru priekšā cilvēki klanās.[3]
Tas ir tiesa, bet, kad mēs izmeklējam paši savas dzīves, vai mēs tur neatrodam elkus? Pagātnes sasniegumu, varas, popularitātes, iedomības, nenovīdības elkus? Kā arī te ir vispopulārākais elks – televīzija. Mums ir arī reliģiskie elki. Pat draudze, ja neesam uzmanīgi, var kļūt par elku – ja tā liek mums justies drošiem struktūrās, formās, tradīcijās un starp ļaudīm, kas lieto mūsu žargonu. Ja tā mūs padara par izredzēto klubu.
Draudzes pielūgšana spēj apvērst mūsu prioritātes kājām gaisā. Mēs varam pārvērst mūsu Gara vadīto rūpju un pareizo rīcību par kalpošanu pašam sev un mana vārda atpazīstamības pasākumu.
Tad te ir arī sabats – zīmogs. Mēs arī to spējam padarīt par elku, kad tas mums kļūst par pašmērķi, kad tā vietā, lai sabats norādītu uz Jēzu, mēs sākam to uzlūkot kā reliģisko nopelnu. Ja mēs atmetam Radītāju, tad sabatu viegli var izdzēst teistiskā evolūcija kā „vairāk zinātniska”.[4]
Mēs nosodām pāvesta autoritāti pār cilvēkiem, bet vai dažkārt mēs neuzlūkojam mūsu draudzes vadītājus, lai tie mums pasaka, kas mums ir jādara vissīkākajās kristīgās dzīves detaļās?
Visbeidzot, mēs protestējam pret glābšanu caur darbiem, ko māca Romas katolicisms. Šeit ir grūti spriest par niansēm, nezinot cilvēku motīvus – daudzi no mums ir gatavi paņemt rokā tiesneša āmuriņu. Mēdz būt dažādi Romas katoļi, tādēļ ir grūti tos tiesāt individuāli kā jebkuru citu grupu, tomēr sistēma kā tāda nosliecas gūt punktus par labu glābšanai. Vai daži adventisti neuzlūko savus darbus tādos pašos augstumos kā Romas katoļi? Vienlaicīgi paužot norūpēšanos par jezuītiem un adventisma katolizāciju.
Mums vienmēr ir jāievēro, kur draudze (līgava) kļūst par glābšanas līdzekli, tā aizvieto līgavaini (Kristu), un šeit mums ir antikrists. Tādēļ mēs nevaram vienmēr vainot institūciju. Tas notiek, kad mēs ļaujam zvēra garam pacelt savu augstprātīgo galvu un aizvietot Kristus iemājojošo mīlestību mūsu dzīvēs.
[1] Bible Readings for the Home (Review and Herald Publishing Association, first published in 1888).
[2] Merill Unger „Unger’s Survey of the Bible”, Eugene, Oregon: Harvest House, 1981, 415.lpp.
[3] Romas katoļi apgalvo, ka tie nepielūdz statujas, bet tos lieto kā simbolus vai altārus; daži tos dēvē par vidutājiem.
[4] Vienlaicīgi daudzi tie, kas pieņem evolūciju, turpina ticēt „nezinātniskiem” Dieva darbiem – Jēzus dzimšanai, dzīvei un augšāmcelšanai. Vai tie var paturēt abus ceļus vai arī tie taps virzīti prom no glābšanas?