Ernests Dīnsbergs savā grāmatā “Kristīgās baznīcas vēsture” 1878.g. rakstīja: “Iesākumā kristīgajie ar Jūdiem kopā svētīja to sabatu jeb mūsu tagadējo sestdienu; bet kad žīdi kristīgajus sāka nīdēt un vajāt, tad šie gluži no tiem atšķīrās un sāka sabatas vietā svētīt to pirmo nedēļas dienu, jeb tā Kunga augšāmcelšanās dienu un tā sv. Gara izliešanās dienu; … [Read more…]
Matīss Kaudzīte un Andrejs Stērste savā grāmatā “Sēta un skola” 1900.g. rakstīja: “Pirmā kristīgā Jūdu draudze Āzijā svētīja Kristus augšāmcelšanās svētkus vienā laikā ar Jūdu pasā svētkiem un noturēja to vakaru priekš tiem pasā maltīti jeb vakariņas, kā tas Jūdiem no Mozus bija mācīts. Bet tie, kas no pagāniem bija palikuši par kristītiem, īpaši Romas … [Read more…]
Katra tauta raisās vaļā no citu tautu ierašām un patapinājumiem, bet cenšas to vietā izcelt savas tautas labos tikumus un aizmirstās gara kultūras bagātības. Valodnieki tīra valodu, atmetot visu svešo un liekot tā vietā daiļskanīgus vārdus, kas atbilst tautas gaumei un valodas garam. Citādi tas ir reliģiskajā dzīvē. Rom. 10:12. Kaut gan katra tauta var … [Read more…]
Sabats ir vairāk kā tikai fiziska un prāta atdusa. Tas ir pat vairāk kā tikai pielūgsmes diena. Sabatam ir noteikta glābšanas nozīme – tas ir cieši saistīts ar mūžīgo evaņģēliju. Jaunā Derībā bieži ir izmantots vārds “dusa”, lai aprakstītu labo vēsti par glābšanu, kura ir īstenota Jēzus Kristus svētajā dzīvē (Mat. 11:28; Ebr. 4:2-3). Kopš … [Read more…]