Šodien aprit 500 gadi kopš Reformācijas iesākuma 1517. gada 31. oktobrī, kad Luters pasludināja savas 95 tēzes pret atkāpēm no Dieva Vārda.
Reformatoru sauklis Sola Scriptura (latīņu valodā “tikai Raksti”) ikvienu aicināja pieņemt Bībeli par savas dzīves mērauklu, pakļauties Dieva Vārdam kā absolūtajai Dieva autoritātei augstāk pār baznīcu, garīdznieku, koncilu vai zinātnieku autoritāti.
Ko nozīmē Sola Scriptura?
Reformatori iedrošināja vienkāršos cilvēkus lasīt Svētos Rakstus. Tas izraisīja skandālu, jo Bībele tika lasīta bez garīdznieku kontroles.
Raksti paši sevi izskaidro un paskaidro, tie vienmēr ir pietiekoši ticības apliecībai.
Rakstu autoritāte ir augstāka pār baznīcu, koncilu, seno tradīciju vai individuālu cilvēku viedokļiem. Ir tikai viens Dieva Vārds, kā ir viens glābšanās ceļš caur Kristu Jēzu.
Princips Sola Scriptura balstās uz senebreju un sengrieķu valodas pamattekstiem, un no tiem precīzi tulkotajiem Bībeles tekstiem.
Kāpēc tikai Raksti attiecina tikai uz Bībeli? Ir jau arī citu reliģiju raksti?
Bībele atklāj un apliecina, kāds ir Dievs attiecībā uz cilvēci, kāds ir cilvēks un pasaule. Reformatori uzskatīja, ka Raksti satur visas nepieciešamās zināšanas par cilvēka glābšanu Jēzū Kristū.
Tikai Rakstos var atrast visu, kam kristietim būtu jātic mācībā, ticībā un praksē un kā jāpielūdz Dievs.
Citu reliģiju raksti vēstī par daudz lietām, bet Bībele ir unikāla, jo: tā nemāca, kā sasniegt Dievu un izglābties ar saviem spēkiem.
Bībele ir vienīgā, kas māca, ka Dievs iemiesojās cilvēkā.
Visas citās reliģijas māca, ko darīt un nedarīt, lai izpatiktu dievībām. Taču Bībele māca par sadraudzības attiecībām ar Dievu.
Bībele māca par Jēzu Kristu, kurš ne tikai mācīja, bet arī augšāmcēlās no mirušajiem, apliecinot patiesību.
Kāpēc protestanti ir tik sadrumstaloti konfesijās ar visu Sola Scriptura?
Vienotībā ir spēks, bet protestantisms ir sašķelts vairākos atzaros, kuri nav savā starpā vienoti atbildēs pat jautājumā par kristību un piemiņas mielastu ar visu saukli – Sola Scriptura.
Atbilde ir apstāklī, ka ne viss konfesijās ir tikai saistīts ar Sola Scriptura, bet ir arī cilvēku viedokļi un interpretācijas.
Vai adventisti ievēro principu Sola Scriptura, kad tiem ir Elēnas Vaitas darbi?
Adventisti nekad nav likuši Vaitas darbus vienā līmenī ar Bībeli, jo pat pati Vaita to nav darījusi vai pieprasījusi. Tas, ka daži adventisti izceļ Vaitas grāmatas augstāk pār Bībeli ir viņu pašu personiskā iniciatīva, ko tie veic bez pašas Vaitas norādēm un Rakstu autoritātes.
Pastāv Bībeles komentāri, taču tie nav līdzvērtīgi Rakstiem. Sola Scriptura aicina uz personisku un dzīvu sadraudzību ar Jēzu Kristu, balstoties uz Rakstu tekstā atklāto mācību.
Kas NAV Sola Scriptura?
Rakstos nav pilnīgi visas zināšanas par pasauli, cilvēku un Dievu.
Bībelē nav aizlieguma to skaidrot un šo Rakstu interpretāciju pielietot dzīvē.
Ne viss Rakstos ir saistošs arī mūsdienās (apgraizīšana, jēra upurēšana par grēkiem utt.).
Ja Rakstos kaut kas nav nosaukts tieši vārdā, tad tas nenozīmē, ka tas būtu pieļaujams (smēķēšana, narkotikas, pornogrāfija utt.).
Raksti neaizliedz tradīcijas, bet dod tām novērtējumu (pastāv arī Dievu pagodinošas tradīcijas).
Princips Sola Scriptura nepieļauj iespēju, ka patiesības vārdam varētu būt varianti, vairāki glābšanās ceļi, vairāki Pestītāji utml.
Sola Scriptura nenozīmē, ka glābšana būtu iegūstama vienīgi caur burtisku sekošanu Bībeles tekstam, bez kontakta ar Bībeles Autoru.
Dieva Vārda autoritāte un tās vēsts nav ierobežota kādas vienas konfesijas skaidrojumu vai prakses rāmjos pat arī tad, ja tā apgalvo, ka savu autoritāti balsta tiki uz Sola Scriptura.
Nobeigumā:
Svarīgākais ir paklausīt Rakstiem, jo tie satur visu nepieciešamo cilvēka glābšanai no grēka un pazušanas.
“Meklējiet tā Kunga grāmatā un lasiet: tur nekā netrūkst no sacītā, jo tā Kunga mute pavēlēja, un Viņa Gars to veicis” (Jes. 34:16).