Sola Fide (tikai ticība).
31. oktobrī, kad Luters pasludināja savas tēzes pirms 500 gadiem, princips – tikai ticība – tika ļoti augsti izcelts.
Tas ir Reformācijas centrā.
Ko tu saproti, kad dzirdi šādu teikumu: glābts tikai ticībā?
Mēs tiekam glābti no mūsu grēkiem un grēcīguma tikai ticībā Jēzum Kristum.
Mēs nevaram būt glābti paši ar saviem nopelniem. To apliecina Raksti – Sola Scriptura.
Luters izcēla taisnošanu tikai ticībā, kas atšķir protestantus no Romas katoļiem un pareizticīgajiem.
Luters nāca pie šiem secinājumiem, pētot Psalmus, un vēstules Ebrejiem, romiešiem un galatiešiem.
Taisnošana ir tikai Dieva darbs, jo pašam cilvēkam nepiemīt pašam sava taisnība, kas varētu to attaisnot Dieva priekšā. Tā nav tikai ticēšana, bet pilnīga uzticēšanās Kristum.
Kas tur ir slikts, ja cilvēks sirsnīgi tic labajam? Vai jātic būtu tikai Kristum?
Cilvēki tic dažādām labām un ne tik labām lietām, bet kāds gals tam visam?
Indijā cilvēki ticēja, ka atraitnēm ir jāmirst kopā ar saviem nelaiķiem vīriem uguns sārtā un domāja, ka tas ir labi. To viņi praktizēja un sirsnīgi ticēja, ka dara pareizi. Taču šai praksei tika darīts gals, balstoties uz Bībeli. Tie, kas aizstāv viedokļu daudzveidību, nesaredz nekā slikta tajā, ka atraitnēm bija jāsadeg dzīvām ugunī, jo daudzveidība ticējumos “labajam” ietver individuālo mainīgo un nepastāvīgo “gribēšanu”. Vai te nav pretrunas?
Ko Bībele saka par glābšanu tikai ticibā?
Jņ. 5:24 “kas tic nenāk tiesā”;
Jņ. 6:40 “kas Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība,”
Rom. 1:17 “Taisnais no ticības dzīvos,”
Rom. 3:28 “cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem,”
Gal. 2:16 “Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum.”
Vai glābšana tikai ticībā atceļ paklausību Dieva bauslībai?
Sola Fides dažkārt tiek saistīta ar antinomismu. Taču pret to iebilst pats Luters:
“Darbi ir nepieciešami glābšanai, bet tie neizraisa glābšanu, jo tikai ticība visu to sniedz. Tie, kas nedara labus darbus ir neticīgie. Ticību no darbiem nevar atdalīt, kā gaismu nevar atdalīt no siltuma.”
Kalvins ir sacījis:
“Labie darbi ir ticības auglis.”
Patiesa ticība vienmēr rada patiesu paklausību. Šai ticībai ir jādarbojas mīlestībā. Labie darbi pierāda ticības īstumu.
Kontrasts ir nevis starp ticību un bauslību, bet gan starp uzticēšanos Dieva taisnībai vai uzticēšanos savai taisnībai.
Paklausība baušļiem notiek nevis, lai nopelnītu glābšanu, bet gan no mīlestības uz Dievu. Ticība ved pie paklausības un svētuma.
Visi reformatori izcēlās ar paklausību Dievam un augstu morāli.
Vai taisnošana tikai ticībā notiek tikai ticībā?
Ļaunie gari tic un dreb, jo tiem nav paklausības Dievam…
Mat. 5:48 esiet pilnīgi…
Mat. 7:24-27 kas ceļ uz klinti…
Mat. 12:36-37 par katru lieku vārdu būs jāatbild.
Jņ. 5:29 augšāmcelšanā: dara labu – dzīvība, dara ļaunu – sods.
Visās šajās rakstu vietās izcelts, ka ticība un darbi iet roku rokā.
Gal. 6:7-8 ko cilvēks sēj, to pļaus,
Ef. 2:10 radīti labajiem darbiem,
Atkl. 22:12 Kristus nāks atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.
Dzīva ticība atklājas ar labiem darbiem, par ko cilvēks saņem Dieva atalgojumu un svētības.
Nobeigumā:
Mūsu taisnošana ir pagātnes notikums. “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu” (Rom. 5:1).
Šī taisnošana un glābšana ir iesakņota mūžībā. Tā ir pasludināta pie krusta. To nevar nozaudēt. Tai ir garantijas drošība.
Pateicoties Kristus aktīvajai paklausībai, neviens nevar izraut no Kristus rokas to, kurš uzticas Kristum.