„To mēs jums sakām, balstoties uz mūsu Kunga vārdu: mēs, kas līdz mūsu Kunga atnākšanai paliksim dzīvi, ne ar ko nebūsim priekšā tiem, kas aizmiguši. Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot ercenģeļa balsij un Dieva bazūnei; tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar to Kungu vienmēr” (1. Tes. 4:15-17).
Balstoties uz šo rakstu vietu atsevišķas kristīgas konfesijas ir izstrādājušas mācību punktu, ka pirms Kristus Otrās atnākšanas, pirms virs zemes iesāksies lielie piemeklējumi un pēdējo mocību izliešanās, no zemes slepus tika paņemti debesīs Kristus sekotāji. Tiek mācīts, ka viņi vienkārši pazudīs no šīs dzīves un visi brīnīsies, kur viņi palikuši. Tad sekos piemeklējumi un tumsas vara pasaulē.
Taču uzmanīgi aplūkojot sākumā citēto rakstu vietu, rodas loģisks jautājums: bet kur tas ir rakstīts?
Šī rakstu vieta nesniedz pamatojumu šiem apgalvojumiem, jo tā skaidri saka, ka Kristus Otrās atnākšanas dienā mirušie augšāmcelsies un tie, kas līdz tam brīdim no Dieva ļaudīm būs dzīvi, tiks paņemti Debesīs. Te nav nekā, kas pamatotu „slepeno aizraušanu”.
Jaunās Derības komentāros par 1.-2. vēstuli Tesaloniķiešiem Dž. Bīls (G.K. Beale), neesot adventists, raksta sekojošo:
„Evaņģēliskie komentētāji jau labu laiku ir debatējuši par laiku, kad notiek 4:15-17 minētā augšāmcelšanās. Daži tic, ka šeit aprakstītā augšāmcelšanās notiek nevis pašā vēstures noslēgumā, bet gan pirms „Lielās Piemeklēšanas”, kuras aprakstu komentētāji saskata sekojošajos pantos (5:1-8). Pie šī uzskata, ko plašāk pazīst kā „slepeno aizraušanu”, pieturas komentētāji kā Valvords (Walvoord) un Tomass (Thomas). Vai šo interpretāciju var vai nevar pamatot ar citām rakstu vietām, taču šī rakstu vieta nespēj sniegt šādu perspektīvu”. Bīls šajā rakstu vietā saskata paralēles ar Mateja 24. nodaļas saturu: „Šķiet, ka Pāvilam prātā ir pamata paraugs no Mateja 24 par grūtībām, kas būs pirms vēsturi noslēdzošās Kristus atnākšanas. Pāvils izmanto atsauces no Mateja 24, kas norāda, ka viņš interpretē Mateja tekstu…”
Skaidrojot vārdus „Pats Kungs nāks no Debesīm” Bīls norāda, ka tur tulkotais grieķu vārds parousia, kurš parasti apzīmē klātbūtni, norāda, ka tai brīdī, kad Kristus atnāks, iepriekš apslēptā Kristus klātbūtne tika atklāta visiem redzamā veidā. Viņš raksta: „Vecā pasaules realitāte izzudīs un jaunās, mūžīgās realitātes, dimensija atklāsies līdz ar kristus „klātbūtni”. Atsauce uz parousia 2:19, 3:13 un 5:23 satur šo pašu norādi. Kad Kristus parādīsies, Viņš nenolaidīsies no debesīm virs Bostonas, Londonas, Ņūjorkas, Honkongas vai kādas citas pilsētas. Kad Viņš ieradīsies, patreiz esošā dimensija izzudīs un Kristus atklāsies visu zemes iedzīvotāju priekšā (skat. Mat. 24:27). Līdzīgi kā izklāj plakanu pasaules karti un to visu uzreiz var apskatīt, tā arī Kristus parādīsies un spēs aplūkot visu cilvēci vienlaicīgi, un tā, savukārt, aplūkos Viņu.” Aprakstot cilvēku pārvēršanu un nonākšanu debesīs, Bīls raksta: „Vecā, kritusī miesa līdzīgi kā kokons tiks nomesta un Dievs liks parādīties no tās jaunradītajai miesai, kas būs noderīga dzīvei jaunajā dimensijā”.
Šāda būs augšāmcelšanās, kas notiks, kad Kristus ieradīsies Otro reizi šajā pasaulē. Sātans centīsies Kristus atnākšanu viltot, bet viņš nespēs viltot augšāmcelšanos miesā, kas aprakstīta Svētajos Rakstos.
Tekstā izmantots:
G.K. Beale „The IVP New Testament Commentary 1.-2. Thessalonians”, Downers Grove: InterVarsity Press, 2003, 136-139. lpp.
Autors: Andris Pešelis.