„Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu” (Jāņa 20:25).
„Šaubīgais Toms”. Kāpēc šaubīgais, ja viņš vēlējās pierādījumus savai ticībai?
Viņš nevēlējās būvēt savu ticību uz citu cilvēku sacīto, bet gan gūt pierādījumus savai ticībai.
Karavadžo 1603. gadā ir uzzīmējis gleznu, kuru mūsdienās var aplūkot Vācijā, Sansusī muzejā, Potsdamā. Gleznā ir redzams Jēzus, Toms un vēl divi mācekļi. Jēzus rāda savas brūces no krustā sišanas. Toms ne tikai ieliek savu pirkstu brūcē, bet Jēzus ir satvēris Toma roku un pats to ievada brūcē iekšā. Toms un divi pārējie mācekļi ir izbrīnīti.
Vai Toms tiešām ielika savu pirkstu Jēzus brūcēs?
Jāņa evaņģēlijā nekas tāds nav rakstīts.
Vai Toms bija guvis pierādījumus savai ticībai?
Nepārprotami! Savādāk viņš nebūtu sacījis Jēzum frāzi:
„Mans Kungs un mans Dievs!”
Kas Tomu pārliecināja?
Jēzus sacīja: „Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!”
Toms redzēja Jēzu un tas viņam bija pietiekošs pierādījums.
Jēzus norāda, ka svētīgi ir nevis tie, kas ir redzējuši vai aptaustījuši, bet gan tie, kas tic uz liecības pamata.
Jēzus pieņēma Toma šaubas un nebija tās noraidījis.
Jēzus pieņem arī mūsu šaubas, jo laiks, kad varēja Jēzu redzēt un Viņu aptaustīt jau sen ir pagājis.
Toms vēlas balstīt savu ticību nevis uz to, ko citi saka.
Toms jautā. Šajā ziņā viņš ir neērts.
Tādi, kas neko nejautā, bet visu pieņem, ir vieglāk uzturami kristīgajā draudzē.
Tomēr Jēzus pieņēma Toma izaicinājumu un sniedz pierādījumus Tomam saprotamā veidā, ka viņš izsaucas:
„Mans Kungs un mans Dievs!”
Iepriekš neviens tā nekad nebija vērsies pie Jēzus.
Toma ticība bija ar daudz pārāku ticības apliecību nekā visiem pārējiem mācekļiem tanī brīdī.
Tas, kurš bija miris, bet nu ir augšāmcēlies, nepārprotami ir Tas, kurš ir jāpielūdz.
Sengrieķu gramatika nepārprotami norāda, ka Toms bija sacījis vārdus „Mans Kungs un mans Dievs” tieši Jēzum: εἶπεν αὐτῷ (sacīja Viņam) un nevis tikai tāpat vien izsaucies aiz pārsteiguma.
Šie vārdi tika adresēti Jēzum un Jēzus tos pieņēma.
Džons Stots ir sacījis: Ja Jēzus nav Dievs, tad viņu pielūgt nozīmē elku kalpība, bet, ja Jēzus ir Dievs, tad Viņu pielūgt nozīmē ticību.
Sengrieķu tulkojumā Septuagintā Psalmā 35:23 ir sastopami līdzīgi vārdi, kā šeit no Toma mutes: „Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu!”
Jēzus vārdi Tomam izsaka svētību arī mums, kas dzīvojam 21. gadsimtā, ka arī mēs varam būt svētīgi, ja ticam Dieva Vārda liecībai, lai arī neredzam un nevaram aptaustīt Jēzus brūces.
Taču mēs varam gūt dziedināšanu šo brūču dēļ ticībā.