Šogad aprit 110 gadi kopš pirmā adventistu latviešu laikraksta “Ciānas Sargs” publicēšanas 1906.g. 1. oktobrī Vācijā, Hamburgā.
Līdz tam Latvijā tika izplatīts laikraksts vācu valodā ar līdzīgu nosaukumu “Zions Wachter”, kurš arī tika izdots Hamburgā.
Kopš 1904.g. šis laikraksts tika tulkots krievu valodā ar nosaukumu „Маслина”, kurš bija domāts izplatīšanai cariskās Krievijas teritorijā.
Tam regulāri tika izdoti arī pielikumi, kas saturēja sabatskolas materiālus, lūgšanu nedēļas lasījumus un draudžu statistiku. Šis krievu izdevums satur vērtīgus materiālus, pētot tieši adventistu draudzes agrīno vēsturi cariskās Krievijas teritorijā, kur ietilpa arī Latvija.
Izdevuma iznākšanu pārtrauca 1. pasaules kara ierobežojumi 1914.g. Latvijā šī periodiskā izdevuma eksemplāri ir ārkārtīgi reti sastopami.
Vācu „Zions Wachter” atspoguļoja dažādus Bībeliskus tematus un adventistu mācības punktus. Tāpēc arī latviešu “Ciānas Sargs” ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc satura bija paralēls vācu izdevumam.
Tajā tika atspoguļoti ne tikai dažādi Septītās dienas adventistu mācības punktu izklāsti, bet arī Bībeles pravietojumu skaidrojumi un dažādi tematiski raksti. Regulāri laikrakstu ievadīja kāds latviešu valodā tulkots Elenas Vaitas raksts, jo viņa tolaik bija vēl dzīva un aktīvi rakstīja angļu valodā, vai arī Ludvigs Konradi raksts par Daniela vai Atklāsmes grāmatas pravietojumu interpretāciju. Latviešu izdevumā nav draudžu statistikas un to adreses var tikai minēt pēc laikraksta aizmugurē norādītajām adresēm, kur šo laikrakstu var iegādāties.
Pirms 110 gadiem šis laikraksts tika izdots, jo kopš 1906. g., pēc Stolipina reformas, Krievijas impērijā kļuva maigāks likums par reliģisko brīvību un adventisti pārstāja būt nelegāla reliģiskā organizācija un ieguva tiesības brīvi pulcēties, izdot un izplatīt reliģisko literatūru.
Laikraksta redakcijas komitejā ietilpa: Juliuss Bethers, Jānis Sproģis un atbildīgais redaktors Jēkabs Šneiders. Laikraksta cena bija no 10 līdz 6 kapeikām. Uz vāka netika rakstīts izdošanas gads, bet gan gadu skaitļi tika skaitīti pēc pirmā laikraksta izdošanas, tas ir, otrais gads, vai trešais gads. Tas mūsdienās var radīt grūtības izprast, kurā gadā laikraksts ir izdots.
Pirmā pasaules kara sākumā 1914. g. laikrakstu „Ciānas Sargs” pārstāja izdot, jo to pieprasīja kara cenzūra. Sakari ar Hamburgas izdevniecību arī bija pārtraukti, jo notika karš. Līdz ar to pirmskara latviešu “Ciānas Sarga” izdošana tika pārtraukta.
To atjaunoja tikai pēc kara 1923. g. un tā turpinājās līdz 1929. gadam, kad šis laikraksts kļuva par žurnālu „Mūsu Laikmets”.
Atjaunotā “Ciānas Sarga” pēc 1923. g. redaktors bija J. Šneiders un šis izdevums tika izdots Rīgā.
1929. gadā laikrakstu “Ciānas Sargs” pārdēvēja pēc līdzīga satura vācu žurnāla „Herold der Wahrheit” (Patiesības Vēstnesis) nosaukuma maiņas tieši ap šo laiku uz „Gegenwarts Fragen” (Mūsdienu Jautājumi). “Ciānas Sargs” kļuva par “Mūsu Laikmets”.
Laikraksta “Gegenwarts Fragen” vāki 1927-1929. g. Izdevumi Vācijā.
Vairāki “Mūsu Laikmeta” latviešu žurnāla izdevumu vākus rotāja līdzīgi attēli, kā šiem vācu izdevumiem “Gegenwarts Fragen”. Žurnāls „Mūsu laikmets” saturēja dažādas Bībeles tēmas un pasaules aktuālo politisko norišu apskatus Bībeles izvērtējumā. Tajā tika publicēti ne tikai tulkotie raksti, bet arī vietējo autoru darbi.
Žurnāls tika izdots līdz 1937. g. maijam ieskaitot, kad tā iznākšana ar Latvijas varas iestāžu iejaukšanos tika pārtraukta. Žurnāla redaktors laikā no 1929. līdz 1937.g. bija Jānis Birziņš.