Par pasaules galu ļaudis mīl jokot. Sevišķi daudz šo joku bija gadsimtu mijā, kad uzradās daži viltus pravieši, kas sludināja par drīzo pasaules galu 2000. gadā. Joki par pasaules galu padara cilvēkus neuzņēmīgus pret šo vēsti un sagatavo tos būt vieglprātīgiem, sastopoties ar mācību par Kristus Otro atnākšanu.
Un tomēr – kad tad būs pasaules gals?
Savā laikā arī pirmie adventisti, izmantojot Bībeles pravietojumus, bija izrēķinājuši, ka tam jānotiek 1844. gada 22. oktobrī. Ļaudis tam ticēja un nopietni gatavojās šīm notikumam. Lai gan tā bija interpretācijas kļūda un daudzus šīs vēsts piekritējus pat izslēdza no viņu draudzēm, tā nesa arī labus augļus – ļaudis nopietni pētīja Bībeli, viņu sirdīs dega ilgas un mīlestība uz Dievu, viņi ar saviem darbiem apliecināja, ka vēlas piederēt vienīgi un tikai Kristum. Notika grēku nožēlas un parādu izlīdzināšana. Protams, Kristus šajā norādītajā dienā neatnāca, jo Viņš vēl nebija iesācis Savu nozīmīgo kalpošanu Debesu svētnīcas vissvētākajā daļā, un jau nākamās dienas rītā pār adventistiem krita apkārtējās sabiedrības apsmiekls un ņirgāšanās. Ja līdz tam bezdievji un grēka vergi bija savaldīgi un atturīgi savos izteikumos, tad 23. oktobrī viņi vēl dziļāk iegrima savos netikumos un izsmēja reliģiju.
Varbūt nevajadzēja rīkot šādu ažiotāžu ap Bībeles pravietojumu interpretāciju? Varbūt tumsas lielkungs bija vadījis adventistus, ka viņi maldījās? Taču te būtu jāiebilst – velns nekad nevada cilvēkus pie grēku nožēlas, dzīves labošanas un mīlestības uz Jēzu Kristu. Dievs bija vadījis pirmos adventistus, bet vēlējās viņiem kaut ko iemācīt un atklāt, ko viņi līdz tam nezināja un nesaprata. Arī Jēzus Kristus mācekļi – apustuļi daudz ko nesaprata no Kristus mācības un jutās pašapmierināti. Tādēļ viņiem bija jāpiedzīvo vilšanās, kad Kristus mira pie krusta Golgatā. Tikai pēc Golgatas mācekļi saprata tos vārdus, kurus viņu Skolotājs viņiem bija mācījis un ko Dievs ir darījis cilvēces glābšanas labā. Ne mazāk nozīmīga ir arī mācība, kuru guva adventisti pēc 1844. gada 22. oktobra.
Pirmkārt, nekad neskaitīt laiku, kad notiks Kristus Otrā atnākšana.
Otrkārt, uzmanīgāk lasīt Bībeles tekstu un atklāt, ka Kristus sācis veikt īpašu kalpošanu Debesu svētnīcā.
Treškārt, izprast Jēzus Kristus evaņģēlija būtību un glābšanas plānu.
Ceturtkārt, pievērst uzmanību novārtā atstātajai Dieva bauslībai, īpaši jautājumā ar Dieva svēto dienu sabatu sestdienā, un veikt reformas veselības jomā, tas ir atmest tabakas un alkohola lietošanu, pārstāt lietot pārtikā produktus, kurus Dievs nekad nav nosaucis par barību.
Piektkārt, Dievs vēl joprojām vada Savu tautu un tiem ir devis īpašu vēsti pasaulei, kas to sagatavo Kristus Otrajai atnākšanai.
Šos Bībeles mācību punktus adventistiem vajadzēja izprast, pieņemt un tālāk pasludināt pasaulē. Vēl bija jāveic sagatavošanās darbs pirms Kristus Otrās atnākšanas.
Vēl joprojām Latvijā par adventistiem klīst maldīgi priekšstati, ka esot bijuši vairāki gadījumi, kad viņi noteiktā datumā baltos paltrakos tērpti uz tiltiem vai māju jumtiem esot pulcējušies, lai Dievs tos paņemtu debesīs. Šādi gadījumi ir bijuši, tikai tie nav bijuši adventisti. Vēl joprojām pastāv vairākas reliģiskas kustības, kurās ļaudis cenšas izdibināt un uzminēt datumu, kad Kristus nāks Otro reizi. Fanātiski noskaņoti ļaudis ir bijuši visās kristīgajās konfesijās. Šie cilvēki tiešām esot bijuši ietinušies baltos paltrakos un uz tilta vai māju jumtiem gaidījuši uz Kristus atnākšanu. Tas esot bijis 1921. gadā Rūjienā un Rēzeknē, 1925. gadā Liepājā. Citi tajā laikā devās uz tālo Brazīliju, lai tur sagaidītu pasaules galu. Šādi „gaidītāji” bija sarosījušies arī deviņdesmito gadu sākumā, kad tie esot gaidījuši ne tikai uz Kristus atnākšanu, bet arī cerējuši iekļūt lidojošajos šķīvīšos pie citplanētiešiem, arī 2012. gadā bija uzradušies drīzā gala sludinātāji. Taču atzīmēšu vēlreiz – tie nebija adventisti, jo Septītās dienas adventistu mācībā ir skaidri sacīts, ka Kristus Otrās atnākšanas datumu neviens nevar noteikt, kā to apstiprina Sv. Raksti: „Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs” (Mat. 24:36). Tādēļ velti jautāt – cikos būs pasaules gals?
Bībele norāda uz laika zīmēm, kuras skaidri norāda, ka šis notikums vairs nav tālu. Pasaule ir nobriedusi vispasaules krīzei, kādas nav bijis vēl nekad šīs pasaules vēsturē – zinātnieki brīdina par vispasaules ekoloģisko katastrofu, ekonomisti brīdina par vispasaules finanšu krīzi un naftas produktu krājumu izsīkšanu, militāristi mūs biedē ar milzīgajiem kodolieroču krājumiem, kas var nonākt nelīdzsvarotu politiķu rokās. Visā pasaulē var vērot vēl nebijušu morāles un garīguma kritumu, politikā un tiesvedībā ir plaši izplatīta korupcija un pērkamība, sabiedrības acīs zaudē savu nozīmi ģimenes vērtības, anomālijas un perversijas gūst sabiedrības uzmanību un piekrišanu. Viltus reliģiju un viltus praviešu skaits nemitīgi pieaug. Te varētu turpināt vēl un vēl. Šīs visas ir zīmes, ka pasaules gals ir tuvu. Taču te svarīgi ir uzsvērt, ka adventisti negaida pasaules galu, bet gan – Kristus Otro atnākšanu.
Vissvarīgākā zīme, ka Kristus Otrā atnākšana ir tuvu, ir evaņģēlija vēsts sludināšana visā pasaulē. Arī šī ir Kristus Otrās atnākšanas zīme, ka tu, dārgais lasītāj, lasi šīs rindas un apzinies, ka šī vēsts skar arī tevi un arī tev ir jāpieņem noteikti lēmumi savā dzīvē. Kristus vēl arvien aicina ļaudis atgriezties no saviem grēkiem pie Viņa. Vēl joprojām Kristus aicina. Taču tā nebūs ilgi. Reiz Kristus pabeigs Savu kalpošanu Debesu svētnīcā un nāks uz šo zemi, lai ikvienam dotu viņam atbilstošu algu. Vieniem tā būs dzīvība, bet citiem – nāve.
Ko izvēlies tu? Kristus tevi aicina izvēlēties dzīvību.
Autors: Andris Pešelis.