Mūsdienās aizvien biežāk biznesa rakstnieki, kas apcer vadības jautājumus, aplūko personības raksturu kā īpaši svarīgu aspektu, raksta Bredfelds savā grāmatā “Liels vadītājs, liels skolotājs”. Tiek pat lietots jēdziens: vadītājs – kalps. Bībelē mēs lasām, kā Jēzus mazgāja Saviem mācekļiem kājas, kā apustulis Pāvils aicināja Timoteju būt par paraugu ļaudīm.
Jēdziens vadītājs – kalps tiek saistīts arī uz vērtībām virzītu vadību. Te aplūko un uzsver vadītāja raksturu, kurš sniedz respektu un dod vērtību. Vadītājs – kalps vadās no rakstura fundamentālajām vērtībām, cilvēka pašcieņu, kuru sniedz arī saviem sekotājiem.
Vārds karakter ir izcēlies no sengrieķu valodas un apzīmē graviera zīmogu jeb zīmi. graviera zīmi izmantoja, lai apzīmētu piederību un piešķirtu kvalitāti priekšmetiem. No šī vārda ir izcēlies angļu character un krievu характер jeb latviešu valodā raksturs. No šī vārda izceļas vārds raksturīgs. Kad mēs vaicājam: ar ko tas ir raksturīgs? Mēs atbildām, uzskaitot galvenās īpašības. Angļu valodā ar vārdu characters apzīmē galvenos varoņus grāmatā vai kino. Līdz ar to vārds raksturs apzīmē kaut ko ļoti svarīgu un raksturojošu.
Garija Bredfelda grāmata “Liels vadītājs, liels skolotājs”
Līdzīgā kārtā rakstura īpašības iezīmē kādas personas svarīgākās iezīmes, kvalitātes, kuras apraksta cilvēka būtību un individualitāti. Vadītāji mēdz būt bez rakstura, izmantojot manipulācijas, piespiešanu, viltu, krāpšanu, bet efektīvs vadītājs – kalps, jeb bībelisks vadītājs skolotājs nevar būt bez rakstura. Šī cilvēka raksturs sniedz pierādījumus, ka mācītie vārdi patiesi ir ne tikai teorijā, bet gan paša skolotāja dzīvē. Tie raksturo vadītāju.
Elena Vaita raksta:
“Katrā Dieva Vārda apsolījumā un pavēlēir spēks, no Dieva izejošā dzīvība, kas šo pavēli padara izpildāmu un apsolījumu realizējamu. Tas, kurš ticībā uzņem Vārdu, tas uzņem sevī Dieva dzīvību un Viņa raksturu.
Katra sēkla nes augļus pēc savas kārtas. Ja pareizi sēsi sēklu, tad augs no tās saņems dzīvību. Ja
ticībā savā dvēselē uzņemsi Vārda neiznīcīgo sēklu, tad tā tev atnesīs dzīvību un raksturu pēc Dieva
dzīvības un rakstura līdzības” (Kristus līdzības, [39]).
“Taču Kristus mums nav solījis, ka iegūt rakstura pilnību būtu viegli.
Cēlu un vispusīgu raksturu nav iespējams saņemt mantojumā.
Tas mums nerodas arī nejauši.
Cēls raksturs ir iegūstams ar individuālām pūlēm un pateicoties Kristus nopelniem un žēlastībai.
Dievs dod talantus, prāta spējas, bet mēs veidojam raksturu.
Raksturs veidojas grūtās un asās cīņās ar sevi. Cīņa pēc cīņas ir jāizcīna pret savām mantotajām tieksmēm. Mēs būsim spiesti sevi stingri pārbaudīt un neļaut nevienai nevēlamai īpašībai palikt neizlabotai.
Lai neviens nesaka:
“Es nekā nevaru izmainīt savus rakstura trūkumus.” Ja tu nonāksi pie šāda secinājuma, tad tiešām neiegūsi mūžīgo dzīvību. Nespējas iemesls ir tavā paša gribā. Ja tu negribi, tad tu nevari uzvarēt. Īstās grūtības rodas no nesvētotas sirds pagrimuma un nevēlēšanās pakļaut sevi Dieva vadībai” (Kristus līdzības, [331]).
“Raksturu neveido viena rīcība, ieradumi nostiprinās, kad rīcība tiek atkārtota. Šādi veidojas raksturs. Lai raksturs būtu kā Kristum, nepieciešams rīkoties, kā to darīja Kristus” (Signs of the Times, 1912. g. 6. augusts).
“Sperot soli aiz soļa, ir iespējams pārvarēt stāvākos kāpumus un beidzot aizsniegt kalna virsotni. Nebaidieties no savai dzīvei izvirzītā augstā uzdevuma, jo jums taču tas nav jāpaveic uzreiz. Pielieciet visus spēkus, lai padarītu katrai dienai paredzēto darbu, izmantojiet katru dārgo priekšrocību, pieņemiet Dieva piedāvāto palīdzību un soli pa solim dodieties augšup pa attīstības kāpnēm. Atcerieties, ka jums vienmēr dzīvei ir dota tikai viena diena, ka Kungs jums ir piešķīris tikai šo dienu, un Debesu grāmatu pārskati atklās, kā jūs būsiet izmantojuši šīs dienas priekšrocības un izdevības. Kaut jūs katru Dieva dāvāto dienu izlietotu tā, lai beidzot varētu dzirdēt Meistaru sakām: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps!” (Vēstis jauniešiem, [46]).
Literatūra:
Bredfeldt, Gary “Great Leader, Great Teacher”, Chicago: Moody, 2006.
Елена Уайт “Разум, характер, личность”, Заокский: Источник жизни, 2007.