Šajā pētījumā izmantotais darbs:
Pirmā Bībeles grāmata, kas pilnībā tika iztulkota latviešu valodā bija Salamana sakāmie vārdi Jura Mancela tulkojumā, kas tika izdoti Rīgā 1638.g.
Tulkot Bībeli latviešu valodā ierosināja Vidzemes ģenerālsuperintendants Jānis Gecelijs (1615-1690), kurš 1662.g. izdeva katķismu latviešu valodā. Viņš bija iesācis Bībeles Psalmu tulkošanas darbu, taču 1664.g. tika pārcelts uz Abo pilsētu Zviedrijā par bīskapu, un viņa iesāktais darbs palika neizdarīts.
Tad pie tulkošanas pieķērās arī Jānis Reiters, kurš tulkoja latviešu valodā 2. Mozus 20.nodaļu (baušļus) un Mateja 5.-7.nodaļu.
Zviedrijas karalis Kārlis XI latviešu Bībeles izdošanai piešķīra 7500 dalderus. Pirmajām vajadzībām viņš ģenerālsuperintendantam Fišeram izsniedza 3000 dalderus, kas kā soda nauda par divkauju bija iemaksāta no ģenerāļa barona Mengdena. Bībeles tulkam bija piešķirti 200 dalderi par gadu.
Ernests Gliks 28 gadu vecumā bija kļuvis par mācītāju Alūksnē, kad ķērās klāt pie Bībeles tulkošanas latviešu valodā. Vidzemes un Kurzemes mācītājiem, kas 15 nedēļas pavadīja Rīgā, lai caurskatītu Glika rokrakstus, tika atlīdzināti izdevumi uzturam. Gliks par savu darbu bija dabūjis nepilnus 1000 dalderus un Fišers, kam par visa darba pārzināšanu karalis bija piešķīris 300 dalderus katru gadu, līdz 1691.g. nebija neko ņēmis, lai tulkošanas lietai netiktu atrauti līdzekļi. Par papīru un iespiešanu tika izlietoti 6500 dalderi.
Jaunā Derība tika pabeigta 1685.g., bet Vecā – 1689.g. Bībeles iespiešanu bija uzņēmies G. Vilkens Rīgā.
Tik lielas grāmatas iespiešana tā laika spiestuvē Rīgā prasīja ilgu laiku. Lai gan uz titullapas ir minēts 1689.g. kā izdošanas gads, tomēr vēl 1692.g. spiestuve strādāja pie Apokrifu grāmatām.
Bībeles iespiešanas darbs tika pabeigts tikai 1694.g. un ar tā gada 30. septembra rīkojuma karalis atļāva izsniegt Bībeles.
Tās bez maksas tika izdalītas baznīcām par inventāru, kā arī skolām un atsevišķām personām, kuras tika minētas īpašā ģenerālsuperintendanta Fišera sarakstā.
Latviešu Bībeles pirmais izdevums tika iespiests 1500 eksemplāru skaitā. Pirmajā piegājienā šādi izplatītas 250 Bībeles, bet tālāk Bībeļu izplatīšanas darbs bijis ļoti gauss. Tādēļ lielākā daļa no šīm izdotajām Bībelēm palika Doma baznīcas noliktavā, kurā lielākā daļa gāja bojā lielajos plūdos 1702. gadā. Kad 1739. g. iesāka iespiest latviešu Bībeles otro izdevumu, no pirmā metiena vēl bija palikušas ap 100 Bībelēm, kuras izplatīja par 1 dalderi gabalā, bet beigās tās izdalīja par brīvu baznīcām.
Glika Bībelē esot bijušas 2487 lappuses un tā ir svērusi 4 kilogramus.
Latviešu Bībeles 2. izdevums tika ierosināts 1739.g., kad Vidzemē ciemojās brāļu draudžu dibinātājs grāfs Cincendorfs. Šis darbs tika saskaņots Rīgā ar ģenerālsuperintendantu J. Fišeru (iepriekšminētā J. Fišera dēls) 1736.g.
Šim nolūkam tika izraudzīti mācīti vīri, kas spētu veikt pirmā izdevuma Bībeles teksta gramatikas labojumus. Šai Bībelei ir bijušas 1514 lappuses.
Latviešu Bībeles 3. izdevums bijis 1794.g. Tā teksta gramatikas revīziju veica Gustavs Bergmanis.
Latviešu Bībeles 4. izdevums bijis 1825.g. Tikusi veikta neliela teksta gramatikas revīzija, lai labotu latviešu valodas kļūdas.
Latviešu Bībeles 5. izdevums bijis 1854.g. Tikusi veikta neliela teksta gramatikas revīzija, lai labotu latviešu valodas kļūdas.
Latviešu Bībeles 6. izdevums bijis 1877.g. Tikusi veikta neliela teksta gramatikas revīzija, lai labotu latviešu valodas kļūdas.
Latviešu Bībeles 7. izdevums bijis 1898.g. Tikusi veikta neliela teksta gramatikas revīzija, lai labotu latviešu valodas kļūdas.
Tad sekoja rinda Glika Bībeļu izdevumi 20. gadsimta sākumā. Taču visu šo Glika Jaunās Derības tulkojumu pamatā ir bijis t.s. Textus receptus, jeb sengrieķu teksts, kuru izmantoja visi protestantu reformatori, tulkojot Bībeles.
19.gs. beigās, Sinaja un Vatikāna kodeksu lasījumu iespaidā tika izstrādāts tā sauktais Bībeles revidētais sengrieķu teksts, kurš ir aptuveni par 1900 sengrieķu vārdiem īsāks nekā tas, kuru saviem tulkojumiem izmantoja reformatori. Revīzija skāra ne tik daudz teksta gramatiku, cik lielāka uzmanība tika pievērsta satura lasījumiem.
Latviešu Bībeles revidētais tulkojums iznāca 1965.g., pateicoties Vācijā dzīvojošā teologa Ernesta Bleses pūlēm. 1965. gada revīzija daudzviet atbrīvojās no nevajadzīgā vietniekvārdu „tas” un „tā” lietojuma kā artikula nozīmē no vācu valodas, piemēram, Glika: «Iesahkumā raddija Deews to debbesi un to zemmi», kur 1965.g. ir: «Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi» (1965), tomēr tā palika Glika iespaidā, piemēram, dažādu nevajadzīgu un sarežģītu darbības vārdu konstrukciju izmantojumā.
Šis 1965. g. latviešu Bībeles revidētais teksts pašlaik ir visvairāk izplatītā latviešu Bībele, kas ir piedzīvojis vairākus izdevumus gan ārzemēs, gan Latvijas Bībeles biedrībā.
2012. g. tika izdots jaunais latviešu Bībeles tulkojums, teologa Jura Cālīša vadībā. Tas tika veikts, lai atbrīvotos no Glika iespaida tulkojumā un izveidotu pilnīgi jaunu tulkojumu jau ar pašu latviešu tulkotāju pūlēm.
Šī jaunā tulkojuma Jaunās Derības pamatā ir sengrieķu pamatteksts (United Standard Bible text), uz kura pamata ir veikta arī iepriekš minētā Bībeles teksta revīzija un tas ir īsāks nekā reformatoru izmantotais teksts (to skaitā Glika Bībelei izmantotais), jo mūsdienās tas tiek uzskatīts par kļūdainu, it kā Reformācija būtu notikusi ar nepilnīgu Bībeles tekstu. Taču tas jau ir cits stāsts, kā Romas ekumenisms cīnās, lai atceltu Reformāciju.
A. P.