Mēdz sacīt, ka Babilonas eposs Gilgamešs esot vecāks par Bībeles stāstu par plūdiem un jūdi šo stāstu vienkārši esot nošpikojusi no babiloniešiem.
Šī shēma palīdz saprast, no kurienes rodas šāda šķietamība.
Pēc Bābeles torņa projekta izgāšanās, un arheologi ir apstiprinājuši, ka tāds Bābeles tornis ir eksistējis, tautas izklīda pa visu pasauli.
Katrā no pasaules tautām veidojās sava versija par notikušo pagātnē – radīšanu, plūdiem un tamlīdzīgi.
Babilonieši bija tie, kas tekstu uzrakstīja, bet arheologi šo tekstu atrada. Ar to visi pierādījumi tiem šķiet ir rokā.
Taču paralēli babiloniešiem dzīvoja arī Ābrahāms, tad Īzaks, Jēkabs, kuri bija vienkārši klejotāji, kuri neko nerakstīja, bet turējās pie mutvārdu atstāstījuma.
Pirmais, kurš uzrakstīja tekstu par radīšanu, plūdiem un sentēviem, bija Mozus. Tādēļ pastāv laika atstatums starp babiloniešu māla plāksnēm un Rakstu ruļļiem.
Taču pastāv arī satura atšķirības, kas norāda, ka babiloniešu rakstiskais dokuments ir vairāk kā eposs, leģenda, nekā reālu notikumu atstāstījums, lai arī uzrakstīts ātrāk par Bībeli.
Gilgamešā ir rakstīts, ka plūdu iemesls bijusi tikai kā augstākās dievības kaprīze – cilvēki esot pārāk skaļi trokšņojuši un bāc, tiem uzlēja virsū plūdus.
Pārējie dievi par to esot bijuši ārkārtīgi sašutuši, jo līdz ar to izbeidzās upurēšanas un tie nonāca badā. Kad šķirstā izglābtais eposa varonis veica savu pirmo upurēšanu, tad eposā ir rakstīts, ka dievi “kā mušas aplipuši” ap pienesto upuri, jo bijuši izsalkuši.
Tiktāl eposs Gilgamešs.
Bībelē mēs neko tādu nelasām. Vai ir bijusi teksta rediģēšana un “cenzūra”?
Vai Bībele kaut ko ir aizguvusi no Gilgameša?
Nē.
Caur Ābrahāmu tika saglabāts notikuma stāsts, ko pasaules tautas pazaudēja, bet Dievs skubināja Mozu to uzrakstīt, un nu to mēs varam lasīt Bībelē.