Amalgamācija starp cilvēkiem un dzīvniekiem
Neviena vārdnīca nedod skaidru definīciju vārdam „amalgamācija”. Elena Vaita izmantoja šo terminu, lai aprakstītu pirmsplūdu civilizācijas degradāciju un iemeslu tās iznīcināšanai plūdos. Vārdu „amalgamācija” parasti izmanto, aprakstot divu dažādu metālu saplūšanu, vai arī zobārstniecībā, kad sudrabs savienojas ar zobu. Deviņpadsmitajā gadsimtā šo terminu izmantoja, apzīmējot divu dažādu rasu sajaukšanos.
Elena Vaita izmantoja šo terminu, lai izskaidrotu indīgo augu rašanos un citas novirzes no sākotnēji iecerētā radīšanas plāna. Arī Jēzus ir mācījis, ka nezāles ir iesējis ienaidnieks.
To Elena Vaita apstiprina savos komentāros:
„Kunga lielajā dārzā nebija dēstīts neviens veselībai bīstams stāds. Indīgie augi parādījās tikai pēc Ādama un Ievas grēkā krišanas… Visas nezāles ir iesējis ļaunais. Katrs indīgs augs ir viņa ieviests, un, meistarīgi amalgamējot augu īpašības, tas zemi ir samaitājis ar nezālēm.”
Elena Vaita “Izmeklētās vēstis” 2. sēj. [288]
Ne Raksti, ne arī Vaita nekur neraksta, ka sātanam jebkad būtu piemitušas radīšanas spējas, ko varētu salīdzināt ar persiešu vai kādu citu tautu radīšanas mītiem, kur notiek cīņa starp labo un ļauno, kur labais rada labo, bet ļaunais – visu ļauno.
Gan Raksti, gan arī Vaita, atzīmē, ka sātanam piemīt spējas sabojāt to, ko iesākumā ir radījis Dievs. Starp terminiem „radīt” un „sabojāt” pastāv ievērojama atšķirība.
Līdz ar to Vaitas komentāri:
„amalgamācijas grēks starp cilvēku un dzīvniekiem, kas sagrozīja Dieva tēlu un līdzību, visur ienesot sajukumu. Dievs iecerēja ar plūdiem iznīcināt spēcīgo, ilgi dzīvojošo rasi, kas bija samaitājusi sevi Viņa priekšā… Šķirstā tika izglābtas visas Dieva radītās dzīvnieku sugas. Sajauktās sugas, kuras Dievs nav radījis, kuras bija izveidojušās amalgamācijas rezultātā, tika iznīcinātas Plūdos. Kopš plūdiem ir notikusi dzīvnieku un cilvēku amalgamācija, ko var redzēt daudzās dzīvnieku sugās un dažās cilvēku rasēs.” (Elena Vaita “Garīgās dāvanas” 3. sēj. [64, 75]) top skaidrāki.
Vaita savos rakstos nerunā par zemcilvēkiem vai jebkādiem hibrīdiem no šīs amalgamācijas. Viņa runā par „dzīvnieku sugām” un „cilvēku rasēm”, par novirzi no sākotnējā Dieva plāna un Dieva tēla un līdzības sagrozīšanu cilvēkā.
Frensis Nikols savā pētījumā par šo jautājumu Vaitas rakstos, saka sekojošo, ka šie viņas apgalvojumi ir sastopami tikai angļu valodā esošajā „Spiritual Gifts” 3. sējumā. Citos viņas darbos par Noa plūdu tēmu, viņa vārdu „amalgamācija” nelieto.
Evolūcijas teorija balstās uz ideju, ka no vienkāršā attīstās sarežģītais, no šūnas – cilvēks. Bībele, gan arī Vaita, norāda, ka grēka ietekmē sarežģītais degradē, un svētais top aptraipīts. Mūsdienu zinātne vadās no principa, ka visi pagātnē notikušie procesi ir bijuši tikpat ātri, kādi tie ir arī mūsdienās. Arī Bībelē var atrast līdzīgus apgalvojumus, ka nav nekā jauna šajā pasaulē.
Lai gan Vaita ir redzējusi vīzijas, tomēr viņa nekad savos stāstījumos nav izplatījusi mītus vai sapņus. Ja viņa runā par „amalgamāciju” starp dzīvniekiem un cilvēku, tad viņa ar to domā grēcīgu novirzi, kas izsauca pirmsplūdu civilizācijas bojā eju. Grāmatā „Sentēvi un pravieši” [82] Vaita vairs nelieto vārdu „amalgamācija”, bet norāda uz šo pašu lietu, ka Dieva tēls un līdzība cilvēkos ticis sagrozīts.
„Laika gaitā Seta pēcnācēji pamazām uzdrošinājās sajaukties ar ieleju iemītniekiem. Šāda satiksme izraisīja visļaunākās sekas. “Tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas (..).” (1. Moz. 6:2) Kaina meitu skaistuma pievilkti, Seta bērni apprecējās ar tām un izsauca pār sevi Dieva nepatiku. Daudzi Dieva pielūdzēji ar pastāvīgiem vilinājumiem tika pavedināti uz grēku un pazaudēja savu īpatnējo svēto raksturu. Sajaucoties ar samaitātajiem cilvēkiem, viņi garā un darbos palika tiem līdzīgi… Seta bērni gāja “Kaina ceļu”, viņu domas pievērsās pasaulīgai labklājībai, pasaulīgiem priekiem, un Dieva baušļi vairs netika ņemti vērā”.
Šeit vārda „amalgamācija” lietošana būtu atbilstoši 19. gadsimta lietojumam – divu dažādu rasu sajaukšanās. Taču te tiek runāts par attiecībām starp cilvēkiem. Taču mūs vairāk interesē jautājums par dzīvniekiem, sevišķi, dinozauriem, kuri netika paņemti Noas šķirstā. Sajauktās sugas, kuras Dievs nebija radījis, netika izglābtas. Frensis Nikols norāda, ka vadoties no Vaitas izteikumiem, te var veikt trīs secinājumus:
1) Amalgamēšanos piedzīvoja cilvēki un dzīvnieki, taču Vaita neko nerunā par cilvēku sajaukšanos ar dzīvniekiem. Viņas darbos nekā tāda nav. Turpretī viņa runā par „dzīvnieku sugām” un „cilvēku rasēm”. Viņa nemin vārdā nevienu no cilvēku rasēm, pie kuras varētu novērot amalgamēšanās pazīmes.
2) Vaita min, ka amalgamēšanās rezultātā ir izveidojušās daudzas dzīvnieku sugas. Starp tām nav mītisku būtņu, kuras varētu būt pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki. Vaitas darbos nekā tāda nav. Amalgamēšanās bija skārusi Dieva radītos dzīvniekus, kā rezultātā izveidojās novirzes un šo sugu degradētās variācijas.
3) Vaita aicina lasītājus „vērot” amalgamēšanos, kura ir notikusi pie daudzām dzīvnieku sugām un dažām cilvēku rasēm. Šīm pazīmēm ir jābūt acīmredzamām, lai tās tiktu izvērtētas. Līdz ar to te nav nekādas mistikas, bet gan pazīmes, pēc kurām var spriest par dzīvnieku sugu degradēšanos vai cilvēku pagrimumu.
Ģenētikas likumi norāda, ka var pastāvēt šķirnes sugas ietvaros, ko dēvē par mainību. Šīs šķirnes nav apliecinājums, ka notiek evolūcija, bet Elenas Vaitas 1864. g. izteiktais apgalvojums par sugu amalgamēšanos norāda, ka dzīvnieku sugām ir iespējams pārveidoties. Piemēram, mēs pazīstam suņus. Taču pastāv daudz suņu šķirņu. Tās visas ir suņi. Nav tikai viena suņa šķirne sugas ietvaros.
Arī starp fosilajām sugām, piemēram, dinozauriem, var novērot dažādas šķirnes vienas sugas ietvaros. Lai gan mūsdienās to ir grūti pamatot, jo nav ģenētiskā materiāla. Tomēr Vaitas kontekstā to tā var noprast. Pirmsplūdu dzīvnieki piedzīvoja mainību, jaunu, vēl nebijušu šķirņu izveidošanos, kas bija tiešs grēka rezultāts, kas pavairoja ļaunumu zemes virsū.
Pirmās mainības pazīmes notika jau Ēdenes dārzā pēc grēkā krišanas, kad mainījās čūskas izskats – tā kļuva par rāpuli. Parādījās ērkšķi un dadži, un līdz ar tiem visdažādākie asumi, dzeloņi, asie zobi, nagi.
Aplūkojot dinozaurus, mēs to visu bagātīgi varam vērot. Viņi bija ieguvuši visu „zvēriskāko”, kas vien var būt.
Vai sātans tos būtu „radījis”? Nē!
Tie pārveidojās grēka rezultātā.
Tādēļ Dievs tos neizglāba Noas šķirstā, bet izglāba tikai tās sugas, kuras bija radījis Ēdenes dārzā pirms grēkā krišanas.
Daudzi no indīgiem augiem ir ārstnieciski. Tā ir tikai Dieva žēlastība, ka kādi no indīgiem augiem, kuru nebija Ēdenes dārzā, kļuva par ārstnieciskiem augiem, kas ir izmantojami medicīnā. Sātans nav „radījis” vai „izkultivējis” ārstniecības augus. Viņš ir grēka cēlonis, un šī cēloņa rezultātā ir notikusi augu mainība, kad starp indīgiem augiem, pateicoties Dieva tālredzībai, ģenētiski bija iespējams izveidoties arī ārstniecības augiem.
„Visas nezāles ir iesējis ļaunais. Katrs indīgs augs ir viņa ieviests, un, meistarīgi amalgamējot augu īpašības, tas zemi ir samaitājis ar nezālēm.”
Elena Vaita “Izmeklētās vēstis” 2. sēj. [288]
Tā tas notika pirms plūdiem, tā tas notiek arī mūsdienās.
Laikā no 1858. līdz 1864. gadam Vaita ir sarakstījusi grāmatas „Spiritual Gifts” sējumus. Tad laikā no 1870. līdz 1884. gadam viņa ir sarakstījusi četrus sējumus grāmatu ar nosaukumu „Praviešu gars”, kur turpina Bībelē atklātos tematus. Tie sevī satur arī to, kas vēlāk tika paplašināts viņas darbos, ko dēvē par „Lielā konflikta sēriju”. 1890. gadā tika izdota pirmā šīs sērijas grāmata „Sentēvi un pravieši”, kurā autore apraksta arī par Noas plūdiem. Tajā viņa vairs nelieto vārdu „amalgamācija”, tomēr patur ļaunuma aprakstīšanu pirms plūdiem, kas bija notikusi pie dzīvnieku sugām un pie cilvēkiem.
A. P.
Materiāls ņemts no:
http://www.ellenwhiteanswers.org/answers/hard-sayings/