Ko nozīmē šī frāze Mateja 23. nodaļas 8. un 10. pantā?
Latviešu tulkojumos šajos pantos pastāv šāda daudzveidība lasījumos:
(1965) „Bet jums nebūs saukties par rabi; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi (..) Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus”
(Glika) “Bet jums nebūs sauktiem tapt: rabbi! Jo viens ir jūsu vadons, Kristus, bet jūs visi esat brāļi (..) Un neliekaties saukties par mācītājiem, jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus”
(Jaunais tulk.) “Bet jūs nesauciet sevi par rabi, jo viens ir jūsu Skolotājs, bet jūs visi esiet brāļi (..) Nesauciet sevi arī par skolotājiem, jo vienīgi Kristus ir jūsu skolotājs”
Kā redzams te tiek izmantoti vairāki lietvārdi: rabi, vadoņi, mācītāji, skolotāji. Skan arī aizliegums saukties par rabi, vadoņiem, mācītājiem, skolotājiem. Ko šeit Kristus ir domājis, sakot šos vārdus?
Sengrieķu manuskriptu lasījumos ir šāda daudzveidība vārdiem Mateja 23:8:
1. Textus Receptus: humōn ho kathēgētēs, ho Hristos (jūsu pamācītājs, Kristus)
Manuskripti: kodeksi K, Γ, Δ, 0102, 892, 579, 700, 892, 1241, 1424, vairākums manuskriptu, sīriešu tulkojumi.
Lietots angļu versijās: KJV, NKJV.
2. Westkota/Horta un Nestles/Alanda texts: humōn ho didaskalos (jūsu skolotājs)
Manuskripti: Sinaja kodekss, Vatikāna kodekss, kodekss 33, 892.
Lietots angļu versijās: NKJV (piezīmēs), RSV, NRSV, ESV, NASB, NAB, NIV, TNIV, NEB, REB, NET, NLT un citas
3. variants: humōn ho kathēgētēs (jūsu pamācītājs)
Manuskripti: Sinaja kodekss (labojumos), Bēzas kodekss, kodeksi L, W, Θ, 0107, 0102 u.c.
Netiek lietots nevienā no angļu versijām.
Sengrieķu vārdu tulkojumi didaskalos un kathēgētēs
Visos manuskriptos Mateja 23:10 tiek lietots vārds kathēgētēs – skolotājs, pamācītājs jeb instruktors.
Vārdi didaskalos (skolotājs) un kathēgētēs (pamācītājs jeb instruktors) ir sinonīmi. Jēzus dienās likuma skolotājus dēvēja par rabi. Jaunajā Derībā skolotājus parasti dēvē par didaskalos. Tikai šajos pantos visā Bībelē parādās vārds kathēgētēs (vadītājs, instruktors, skolotājs, pamācītājs). Mateja 23:10 tiek lietots vārds kathēgētēs, kas pēc domas ir paralēls 23:8 lietotajam didaskalos.
Vai didaskalos un kathēgētēs var tulkot kā „mācītājs”?
Var tā tulkot, lai gan pēc nozīmes šiem vārdiem tuvāk būtu „skolotājs”.
Didaskalos: skolotājs, skolmeistars, padomdevējs, pamācītājs. Šo vārdu izmantoja, lai apzīmētu jūdu skolotājus, Jāni Kristītāju (Lūk. 3:12), Jēzu Kristu, apustuļus (1. Tim. 2:7, 2. Tim. 1:11), kristiešus (1. Kor. 12:28-29, Ef. 4:11, Jēk. 4:1), viltus mācītājus (2. Tim. 4:3).
Kathēgētēs: ceļa rādītājs, vadītājs, skolotājs, audzinātājs. Šis vārds var būt ekvivalents ebreju rabi, kas apzīmē skolotāju, meistaru, respekta tituls jūdu skolotājam.
Latīņu Vulgātas magister
Latīņu Vulgātā Mateja 23:8, 10 ir rakstīts: „vos autem nolite vocari rabbi unus enim est magister vester omnes autem vos fratres estis (..) nec vocemini magistri quia magister vester unus est Christus”. Te visos gadījumos ir izmantots latīņu vārds magister. No latīņu valodas to var tulkot: „Bet jums nebūs saukties par rabi; jo viens ir jūsu maģistrs, bet jūs visi esat brāļi. (..) Jums arī nebūs saukties par maģistriem, jo viens ir maģistrs, Kristus”
Kas ir latīņu magister? Vārdnīcā latīņu magister tiek tulkots: pārzinis, priekšnieks, skolotājs, padomdevējs, priekšstāvis, pedagogs, vadītājs. Vārdnīcās nav nekāda „mācītāja”. Pastāv augstākās izglītības grāds: maģistrs. Angļu valodā: master.
Degt par Dievu, bet bez izpratnes
Dažkārt kādi dedzīgi runātāji min šos Rakstu pantus Mateja 23:8 un 10, norādot, ka nevienam nav jādēvē sevi par mācītāju, bet gan par sludinātāju, jo tikai Kristus ir Mācītājs.
Šī doma ir saprotama. Šis cilvēks vēlas sacīt, ka daži ir uzurpējuši sev nepelnītus titulus, kuri pienākas tikai Kristum. Šis cilvēks šādi arī apliecina, ka viņš seko tikai un vienīgi Kristum, klausa tikai Viņu, pakļaujas tikai uz Jēzu.
Tas ir labi! Jautājums tikai šāds: kad tu pēdējo reizi esi dzirdējis Mācītāju Jēzu Kristu? Ko Viņš tev bija teicis? Vai tu paklausīji Viņam?
Tad izrādās, ka šiem ļaudīm šie panti ir bijuši tikai kā sauklis, bez izpratnes par saturu. Ja Kristus ir tavs Vadonis, kur Viņš tevi ved? Ja Kristu ir tavs mācītājs, tad kā Viņš tevi māca?
Ko tev nozīmē Mācītājs un Vadonis Kristus? Kā tu Viņam klausi? Kur tu vari redzēt Viņa kā Vadoņa paraugu? Kā tu to iztēlojies – Mācītāju Jēzu Kristu, kurš tevi māca?
Vai nesanāk tā – noraidot visus, kurus dēvē par mācītājiem un skolotājiem, tu noraidi ikvienu, kurš varētu tevi pamācīt. Tu seko pats savam izraudzītajam ceļam, jo uzskati, ka tevi vada pats Kristus, ko apstiprina tava iekšējā balss. Tev pašam nemanot tu pats savu iekšējo balsi esi sācis uzskatīt par nemaldīgā Dieva balsi un tai pakļāvies. Kur te ir mācītājs Kristus? Kur te ir vadonis Kristus? Viņa te nav! Ir tikai paša nepiekāpīgā un stūrgalvīgā iegriba nevienam nepakļauties, nevienu neklausīt, būt pašam par savas dzīves noteicēju un to nosaukt skaļā apzīmējumā “staigāšana ar Dievu”.
Tu vari sacīt: “mani Kristus māca, kad es lasu Bībeli”! Lasīt Bībeli ir labi, taču atkal te ir jautājums: kā tu lasi un ko tu saproti? Kā tu lasīto pielieto? Vai tava pieeja nav kā krievu valodas teicienā: как понимаю, так и читаю (kā saprotu, tā arī lasu)? Tad sanāk, ka tu pats sevi iecel sev par skolotāju, un atmet tos Dieva ieceltos rīkus draudzē, kurus Viņš ir licis tev par skolotājiem un pamācītājiem.
Svētais Gars, protams, ka ir spējīgs mūs pamācīt caur Svētiem Rakstiem arī individuālā kārtā, taču arī šī mācīšana nenotiek vakuumā, atrauti no pieredzes attiecībās ar cilvēkiem.
Lai mācītos un iemācītos vienmēr ir nepieciešama pazemība.
Kristus iecere par skolotājiem
Kristus „devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru” (Efeziešiem 4:11-13).
Šīs funkcijas ir uzticētas cilvēkiem, kuri ieņem noteiktas pozīcijas draudzē: „kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos. Bet to visu viņi jums darīs Mana Vārda dēļ, tāpēc ka viņi nepazīst To, kas Mani sūtījis. Ja Es nebūtu nācis un viņiem to teicis, viņiem nebūtu grēka. Bet tagad viņiem nav ar ko aizbildināt savu grēku” (Jāņa 15:20).
Ja šie cilvēki uzticīgi pilda savas funkcijas saskaņā ar Dieva Vārdu, un tad tiem tiek izteikta neuzticība, tad tas ir pārkāpums pret pašu Kristu, kurš šos cilvēkus ir nolicis šajos atbildīgajos posteņos. Savukārt, ja mācītājs (skolotājs) savas funkcijas saskaņā ar Dieva Vārdu nepilda, tad tāds diskvalificē pats sevi.
Nepieciešama pazemība, lai pieņemtu pamācību no Dieva sūtītā cilvēka, pazemība, lai kalpojot otru uzskatītu augstāku par sevi. Mācītājs nav augstāks par vienkāršo draudzes locekli un arī draudzes loceklis nav augstāks par mācītāju, jo visi ir brāļi.
Jūdu sabiedrībā rabīni ieņem ievērojamu vietu. Tie saka: rabīns Hilels, rabīns Jehuda un tamlīdzīgi. Ar piebildi, ka šis cilvēks ir rabīns, tiek izcelta šī cilvēka vieta un loma, padarot to par ko izcilu, lielu, svarīgāku pat par vecākiem un visiem citiem cilvēkiem, ka veidojas sekotāji vienam vai otram rabīnam. Kristus mūs ir mācījis, ka mums ir jādara sekotājus Viņam un nevis sekotājus skolotājiem. Mums ir jāveido mācekļus Kristum un nevis mācekļus, atdarinātājus pat izciliem cilvēkiem (Mat. 28:19). Tas gan nenozīmē, ka mēs nevaram no skolotājiem mācīties. Bībele mūs māca, ka starp cilvēkiem Dievs dažus ir licis par skolotājiem un vadītājiem, kuri ir spējīgi pamācīt, vadīt, apmācīt un izglītot. Tā sabiedrībā ir iekārtots, ka daži ir vairāk zinoši nekā pārējie un tie spēj savas zināšanas nodot tālāk citiem. Tomēr Kristus brīdina, lai draudzē neveidojas sistēma, kāda tā bija jūdiem, kad daži „lielie vīri” ieņem pozīciju, kļūstot tikpat autoritatīvi kā pats Dieva likums. Šie „lielie vīri” ir spējīgi ar savu lielumu, spriedumu un izpratni pat aizsegt patieso gaišumu, kas spīd uz cilvēkiem – Kristu. Tādēļ Jēzus šajos pantos (Mat. 23:8, 10) aicina, lai Viņa draudzē visi ir brāļi (un, protams, arī māsas), lai visi ir vienādi un to starpā netiek celta hierarhija un pakāpes, lai neviens nekļūst otram par kungu, augstāku pār citiem. Šajos pantos Kristus uzsver, ka mācīšana ir ļoti svarīga, taču tai ir jāpatur galvenais mērķis – darīt ļaudis par Kristus mācekļiem.
Literatūra:
Abboth-Smith G. „A Manual Greek Lexicon of the New Testament”, Edinburg and New York: T & T Clark, 2001.
Benselers Griechisches-Deutsches Schulworterbuch, Leipzig und Berlin: Druck und Verlag von B. G. Teubner, 1911.
Bištēviņš, E., Švarcbahs R., „Latīniski – latviska vārdnīca”, Rīga: Valtera un Rapas apgāds, 1938.
Comfort W. Philip “New Testament Text and Translation Commentary”, Carol Stream, Illinois: Tyndale House Publishers Inc., 2008.
Georges Karl, „Kleines Lateinisch – Deutsch Handworterbuch” Hannover und Leipzig: Hansche Buchhandlung, 1902.
Keener Craig S. „A Commentary on the Gospel of Matthew”, Grand Rapids, Michigan: William B. Eerdmans Publishing Company, 1999.
Metzger M. Bruce “A Textual Commentary on the Greek New Testament”, United Bible Societies, 1994.
Morris Leon, „The Gospel According to Matthew”, Grand Rapids, Michigan: William B. Eerdmans Publishing Company, 1992.