Intervija: Sigita

Kā Tu saproti vārdus “Lielā cīņa”?

“Bībele apraksta divus spēkus, divas puses, pilnīgi pretējus vienu otram: Dievs –Radītājs un Viņa  radītais izcilais gaismas eņģelis, kurš, izmantojot Radītāja doto brīvo gribu un izvēles tiesības, sacēlās pret savu Radītāju, kļūstot par melu, ļaunuma un netaisnības avotu, 

Bībele arī sniedz informāciju, ka pirmie cilvēki, izmantojot savu brīvo gribu un izvēles iespējas, sekoja šī eņģeļa piedāvājumam nepaklausīt Dievam un mēģināt būt pašiem “ kā Dievs”.  Šīs izvēles rezultātā zeme ir nolādēta (1.Moz.3:17). Līdz brīdim, kad Dievs īstenos atpirkšanas plānu līdz galam pie Jēzus Kristus Otrās atnākšanas (Atklāsmes gr.20., 21.,22.nod.).

Viņu starpā cīņa jau ir izcīnīta un uzvarēta ar Jēzus Kristus salīdzinošo nāvi un augšāmcelšanos. Jautājums ir par mums, cilvēkiem, kurā pusē mēs, izmantojot savu brīvo gribu un izvēles tiesības, dzīves laikā nostāsimies, tādā veidā šī cīņa vēl turpinās un ietekmē katru cilvēku, kamēr ta sir dzīvs. 

Visspilgtāk es redzu šīs cīņas par cilvēku aprakstu  Ījaba grāmatā 1:11, kur sātans Dievam saka par Ījabu : “…tiešām, saderam, ka viņš atklāti no Tevis atsacīsies”  – mērķis ir panākt, ka Jēzum nebūtu kam nākt pakaļ, ka cilvēki neiztur cīņu un nostājas ļaunuma pusē un atsakās no Dieva, tādēļ arī mēs bieži izjūtam garīgu spiedienu, sirdsapziņas nemieru, jo uz mums iedarbojas spēks, kas vēlas panākt, lai apklusinām savu sirdsapziņu un rīkojamies pret to.

Savukārt šie  Jēzus vārdi Mateja evaņģēlija 25.nodaļā  parāda, ka Lielās Cīņas rezultātā cilvēki tiks sadalīti divās pusēs, tikai tā nebūs iepriekš nolemtība, bet katra cilvēka apzinātas izvēles un tai sekojošas rīcības rezultāts.   

Tā Bībele to atklāj un tā es to saprotu: svētība vai lāsts, mūžīgā dzīvība vai mūžīgā nāve, kas atkarīga no manas brīvas izvēles.”

 “31.p. Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz Sava   godības krēsla.
32.p.Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem,
33.p. un liks avis pa Savu labo, bet āžus pa kreiso roku.
34.p. Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma

41.p. Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.

46.p. Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā.”

Kā Tu saskaries ar Lielo cīņu savā dzīvē?

“Jau minēju sirdsapziņu. Es saprotu, ka tas ir tas iekšējais zinātniski nedefinējamais instruments, kas mums katram ir dots, caur kuru Dievs vai nu apsūdz vai attaisno mūsu nodomus, rīcību ( Romiešiem 2:14-15), respektīvi, palīdz saprast, kas ir pareizs un kas nē mūsu domās, rīcībā un tad es izvēlos, vai nu rīkoties saskanīgi ar to, vai nē. 

 Un par sirdsapziņu notiek cīņa.  Ir spēks, kas iespaido to, ja iespējams, lai apklusinātu un tā vairs nebūtu manu domu tiesnesis un tādējādi par mani cīņa būtu izcīnīta uz mūžīgo nāvi. Saprotu, ka tas ir līdzīgi visiem cilvēkiem, tikai daļa to apzinās, bet daļa neapzinās, daļa cīnās pretī sirdsapziņas balsij, daļa to apklusina, daļa saskaņo savu dzīvi ar to. Dievs ir paredzējis šo rīku, lai neatkarīgi no tā, vai cilvēķs ir kristietis vai nē, varētu uzrunāt cilvēku un pēc cilvēka attieksmes pret Dieva balsi sirdsapziņā arī izlemtu cilvēka mūžīgo likteni.

Jau no 10 g.v. es ticēju, ka ir Dievs un dzīvība ir radīta nevis izcēlusies nejaušas evolūcijas rezultātā.  Vēlāk, studējot augstskolā Bioloģiju, mana pārliecība tikai nostiprinājās. Nebiju augusi kristīgā ģimenē, bet manī bija ilgas pēc  taisnīgā, skaidrā, bija vēlme dzīvot tā, lai es būtu svētīta un mana sirdsapziņa skaidra.

26 gadus atpakaļ, dzirdot Bībeles vārdus “ Un nedodiet vietu velnam” ( Efeziešiem 4:27), es pēkšņi sapratu pretējo, ka neesmu apzināti devusi  vietu Jēzum Kristum, jo visu laiku biju paļāvusies uz savu gudrību izlemt sarežģītus dzīves jautājumus un tā kā tie kļuva arvien izaicinošāki un grūtāki, manī nebija miera, nebija došības sajūtas, bija neziņa, bailes kļūdīties, lai vēlāk nevajadzētu nožēlot izvēli. Nebija  skaidras mērauklas, ar ko saskaņot savu sirdsapziņu, tas radīja nedrošību.

Biju kādas ļoti svarīgas izvēles priekšā, kur izjutu lielu spiedienu no iesaistīto cilvēku puses, prāts teica vienu, bet sirds iekšēji skaļi protestēja. Piedāvājums  nebija slikts, pat izlikās ļoti labs, tas būtu izmainījis visu manu dzīvi. Man trūka padoma, nevarēju izlemt,biju nomocījusi sevi ar bailēm pateikt “nē”. Tajā brīdī vārdi “ Un nedodiet vietu velnam” manī atbalsojās kā : Dod vietu Dievam, meklē padomu Viņa principos, esi brīva Viņā, dzīvo pēc sirdsapziņas brīvības principiem, nekļūsti cilvēku vergs, neļaujies spiedieniem no ārpuses, kas ienes nemieru tevī… 

 Tā bija pirmā reize, kad izjutu, ka par manu prātu cīnās divi spēki. Pirmā reize, kad sapratu, ka esmu iesaistīta Lielajā Cīņā, kur par manu izvēli cīnās. Es pieņēmu lēmumu rīkoties pēc sirdsapziņas un tajā pat brīdī manī ienāca apbrīnojams miers, garīgas brīvības apziņa, drosme, pazuda šaubas. Es biju piedzīvojusi atbrīvošanu, jo biju izdarījusi izvēli “nedot vietu velnam”, bet Kristum, izvēli būt brīva rīkoties pēc sirdsapziņas. Es pieteicos kristībām, ko nebiju plānojusi iepriekš, jo līdz tam nebiju izjutusi kristību neesamību kā trūkumu, man bija pieticis ar to, ka ticu Dievam.

Dažreiz ir bijušas ļoti vieglas izvēles, dažreiz tikai principiāli turoties pie Bībeles norādēm ir bijis spēks izdarīt svētītu izvēli, jo mans cilvēciskais “es” dažreiz meklētu citu ceļu, vieglāku ceļu un pirmajā brīdī šķietami izdevīgāku risinājumu, bet tad ierunājas sirdsapziņa jeb Dieva Gars sirdsapziņā un dod spēku nostāties svētību pusē šajā cīņā.

Ēbrejiem 4:12 ir teikts :” Jo Dieva Vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.
13 Un nav radījuma, kas Viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts Viņa acīm: Viņam mēs dosim norēķinu”  – sirds un prāta tiesnesis, mēraukla, etalons – tas ir tas Avots, kas palīdz un dod Dieva spēka un žēlastības stiprinājumu, brīdī, kad par manu prātu, manu izvēli notiek cīņa. 

Es savā dzīvē Lielo Cīņu piedzīvoju izvēles brīžos, lai paliktu Dieva principu pusē arī tad, kad cilvēciski liekas, ka ir “labāki” risinājumi.”

(Sigita, farmācijas klīnisko pētījumu vadītāja)