“Lēmums precēties parāda to, ka par mīlestību domājam nopietni. Tas pasaka, pirmkārt, mums pašiem un, otrkārt, visiem pārējiem, ka mēs esam nolēmuši būt kopā un būt viens otram. Tā ir apzināta, pārdomāta izvēle un lēmums, kurš netiek atcelts pie nevienām grūtībām vai sarežģījumiem. Ja cilvēki vienkārši dzīvo kopā, tas netieši parāda to, ka viņu nodomi vienam pret otru nav uz visiem 100%. Viņi it kā atstāj atkāpšanās ceļu – ja nu nesanāks? Ceļa meklētāju solījums sākas ar vārdiem “Dieva žēlastībā es solos būt…”. Tāds pats ir arī mūsu laulību solījums: “Dieva žēlastībā es solos Tevi mīlēt”.
Tāpat kā nav divu vienādu cilvēku, nav divas vienādas mīlestības. Ir jādomā ne tikai ar sirdi, bet arī ar galvu. Jāpavada laiks kopā ne tikai izklaidēs, bet arī darbos, pienākumu izpildē, palīdzot citiem. Jo tāda būs dzīves ikdiena pēc laulībām. Mīlestība parādās darbos, attieksmē un gatavībā uzņemties atbildību. Ir jālūdz Dievs un jādod laiks saskatīt atbildes. Jāizvēlas cilvēks, ar kuru ir kopīgi mērķi, ticība un pārliecība par dzīvi.”
(Ieva un Dāvis Priedes, intervija no žurnāla “Adventes Vēstis” februāra numura)
Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.