Rīgas 7. draudzes dievnamu apmeklēja divi ārvalstu viesi, kurus ir iedvesmojis stāsts par sapni, kā tas ir piepildījies līdz ar mūsu dievnama uzcelšanu.
Tātad mūsu draudzes dievnamu 2016. g. 14. septembrī apmeklēja Transeiropas divīzijas komunikācijas nodaļas vadītājs Viktors Hulberts un žurnāla “Advent Review” žurnālists Endrjū Makčesnijs. Viņi tikās ar mācītāju Armandu Bērziņu, kurš tiem vēlreiz pastāstīja šo stāstu un rādīja fotogrāfijas. Hulberts veica video ierakstu.
Vēl tālajos sešdesmitajos gados adventistu draudzes locekle bija redzējusi sapni, ka Rīgas ielās plīvo sarkanbaltsarkanie karogi.
Viņa nojauta, ka tā ir zīme, ka reiz laiki mainīsies.
Tādēļ viņa 1963. gadā testamentā novēlēja visu, kas viņai pirms nacionalizācijas piederēja, draudzes loceklei Paulīnai Auniņai.
Kad mira Tērauda 1972. gadā, Auniņa vēlējās, lai mantotais namīpašums un zeme Ģimnastikas ielā 43 nonāktu draudzes īpašumā, kas pēc ilgākas dokumentu saskaņošanas realizējās 1998. gadā. Sākotnēji nebija vienprātības, ka dotajā zemes gabalā būtu jāceļ dievnams. Bija doma rekonstruēt esošo ēku, meklēti citi zemes gabali, kas būtu tuvāk sabiedriskajām ēkām Rīgā. Vienu brīdi šķitis, ka dokumentus nebūs iespējams nokārtot līdz galam, jo Paulīnei Auniņai jau palika simts gadu. Kad visi dokumenti tika nokārtoti, Paulīnei Auniņai jau bija 103 gadi.
Auniņa mira 2000. gadā, sasniegusi 104 mūža gadus. Viņa nepiedzīvoja sapņa piepildīšanos, ka uz Annas Tērauds zemes būs uzcelts dievnams. Tā celtniecība iesākās tikai 2003. gadā, kad par draudzes mācītāju bija kļuvis Ojārs Incenbergs. 2004. gadā nams tika pabeigts.
Attēlā: mācītājs Armands Bērziņš, “Advent Review” žurnālists Endrjū Makčesnijs un Transeiropas divīzijas komunikācijas nodaļas vadītājs Viktors Hulberts.
Te ir atsauce uz You Tube, kas no tā visa nu ir sanācis.
Viktora Hulberta video:
Atsauce uz “Adventist Review”: