Viduslaikos tika ieviesta Baznīcas prakse, kad cilvēkiem tika piedāvāta iespēja par naudu izpirkt sevi un savus radiniekus no šķīstītavas, lai varētu ieiet paradīzē.
Tieši cīņa pret indulģencēm izraisīja Reformāciju 1517. g., kad Mārtiņš Luters izdeva savas 95 tēzes pret indulģencēm un Baznīcas augstākās garīdzniecības izšķērdību.
Viņš norādīja, ka Svētie Raksti neatbalsta šāda veida praksi un aicināja to pārtraukt. Par to viņu izslēdza no Baznīcas.
Mūsdienās indulģenču praktizēšana Baznīcā vairs nav tik uzkrītoša kā Lutera dienās, taču tā nav aizmirsta un reliģiozie ļaudis vēl joprojām cer par naudu nopirkt savas dvēseles glābšanu.
Klāt pievienotajā indulģences attēlā ir uzraksts vecvācu valodā:
„Romas grēku atlaide, svētīgs ikviens, kurš uzrāda dievišķi svētīto rokrakstu, kam ir šī figūra un tas tūkstoš reižu noskaita „Tēvs mūsu”, tam grēku atlaide no mūsu pāvesta, kurš to dāvā ikvienam šīs indulģences īpašniekam, un no bīskapiem, uz piecdesmit dienām un šo grēku atlaidi apstiprina pāvests Klements.”
Atsevišķi būtu jāpaskaidro simbolu nozīme uz indulģences, jo tie norāda uz cenu:
Galva pa kreisi augšā norāda, ka par slepkavību bez nolūka ir jāmaksā 7 guldeņi, bet ar nolūku 9 guldeņi,
Par vecāku nogalināšana maksā 11 guldeņu, par laulības pārkāpšanu jāmaksā 5 guldeņus.
Galdauts ar zvaigznēm pa labi augšā norāda uz baznīcas aplaupīšanu, par kuru jāmaksā 12 guldeņus.
Pāvesta attēls lejā ar Bībeli, tas ir par viltus mācību jāmaksā 5 guldeņus.
Vīna kauss – par alkoholismu 5 guldeņus.
Eņģelis simbolizē pircēju, kurš šīs indulģences dēļ tiek atbrīvots no šķīstītavas uguns liesmām!
Ja atmet nost reliģisko piesegu, tad sanāca labs bizness ar lieliem ienākumiem, jo indulģences labi pirka.
