Ar sengrieķu vārdu „farmakeus” – senajos laikos apzīmēja burvi, kurš spēja izveidot kādas zāļu preparātus vai indes, ieskaitot „burvju vārdu” pielietošanu ārstniecībā un recepšu pagatavošanā.
Mūsdienu farmakoloģija piedāvā visdažādākos „burvju” līdzekļus, kuru receptes sola ārstēt visdažādākās slimības. Visā pasaulē notiek liels skaits klīnisko pētījumu, jo tā ir iespēja farmakoloģijas kompānijām nopelnīt ievērojamus līdzekļus.
Tikai ir viena nelaime – farmakoloģijas giganti ir vēl ciniskāki par valdības vīriem. Tie ir ieinteresēti ražot preparātus, kuri neārstē, bet gan uztur pieņemamu veselības līmeni, lai pacients būtu spiests šos preparātus lietot ilgstoši, varbūt pat visu mūžu. Tas nodrošina pastāvīgu pieprasījumu medikamentu tirgū. Šīs kompānijas veic šos klīniskos pētījumus tiem izdevīgā virzienā, cīnās par dominēšanu medikamentu tirgū, sadarbojas ar ārstiem, lai tie būtu ieinteresēti izplatīt un ieteikt tikai šīs kompānijas preparātus. Cilvēks ir molekulu savienojumu sakopojums, un medikamenti ir molekulas. Vārdam “sirdsapziņa”, “brīnums” vai “Dievs” šeit nav vietas.
Just business!
Vārdu „izārstēt” aizmirstiet!
Zāļu tirgū ir svarīgi, lai slimnieks pērk zāles un nepārstāj to darīt.
Marka 5:25-29 „Un tur bija kāda sieva, kas jau divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu.
Tā daudz bija cietusi no daudziem ārstiem un iztērējusi visu savu rocību un palīdzību nebija atradusi, bet slimība bija kļuvusi vēl ļaunāka.
Šī, par Jēzu dzirdējusi, nāca ļaužu pulkā un aizskāra no mugurpuses Viņa drēbes,
jo tā sacīja: “Ja vien Viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.”
Un tūdaļ viņas asins avots izsīka un viņa manīja savās miesās,
ka no tās kaites bija dziedināta.”
Taču arī šo virzienu dvēseles pretinieks nav atstājis bez ievērības.
Mūsdienās starp kristīgām kopienām ir populāri dziedināšanas dievkalpojumi.
Šīs jaunās draudzes, kas piedāvā “dziedināšanas”, aug kā sēnes pēc lietus.
Veselība ir arī viena no svarīgākajām masu mēdiju tēmām.
Taču, cik grūti šādi „izdziedinātos” ļaudis pārliecināt par paklausība dzīvā Dieva baušļiem!
Kādu no harizmātu „dziedināšanas sapulcēm” aculieciniece apraksta šādi:
„Vislabāk zālei patīk izdzīt sātanu. Tas jādara, skaļi rībinot kājas pret grīdu. To veicam apbrīnojamā vienprātībā. Skaidrs, ka sātans jau pēc divu minūšu rībināšanas neiztur apdullinošo troksni un metas prom…”. (Kanepone, Aija „Ieradies jauns mesija: Mārcis Jencītis! Jeb Kā es trīs reizes vīlos”, žurnāls ‘” Ieva”, 14 (442), 2006., 5. aprīlis, 4-5)
Dziedināšanas pasākumu teatrāliskums, emocionālās manipulācijas, runāšana nesaprotamā valodā, kliedzieni, roku uzlikšanas – šie paņēmieni darbā ar publiku dod savu labumu šo pasākumu rīkotājiem.
Reiz Latvijas Kristīgajā radio kāda telefona zvanītāja stāstīja, ka dažos pasākumos brīvprātīgie tēlo slimos, lai publikas emocionālā sakāpinātības brīdī lēktu ārā no invalīdu krēsliem un liecinātu, ka noticis brīnums. Šādi skati mudina klātesošos sarosīties un noskaņot sevi „justies labāk”.
Protams, pastāv gadījumi, kad šādās sapulcēs kādam tiešām „paliek labāk”, taču šādai „dziedināšanai” pārsvarā padodas saslimšanas, kuru iemesls meklējams cilvēka domāšanā un psihē (t.s. psihosomatiskās saslimšanas).
Harizmātu tradīcija „dziedināt ticībā” izsauc lielu skepsi starp tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvjiem. Taču tai ir arī savas ēnas puse – daudzi, kam šī bija pirmā saskare ar kristietību un, kas cerēja saņemt dziedināšanu no Dieva, bet nesaņēma dziedināšanu – vīlās savās cerībās.
Šīs sapulces šiem cilvēkiem likušas novērsties no personiskās saskares ar Dievu. Cilvēku nopietnākas saslimšanas spēj ārstēt vienīgi medicīna, kas arī ir Dieva dāvana, īpaši, ja aplūkojam medicīnas stāvokli pagātnē. Taču, ja tā izrādās bezspēcīga, tad palīdzība var nākt no Dieva kā atbilde uz nopietnu lūgšanu.
Katrīna Kūlmane (Kuhlman) nodarbojās ar dziedniecību evaņģelizācijas pasākumos. Viņa braukāja pa dažādām valstīm un apmeklēja daudzas pilsētas. Savās reklāmās viņa apgalvoja, ka spējot ar Dieva lūgšanu dziedināt dažādas slimības, to skaitā arī vēzi.
Rakstnieks Filips Jensijs (Yancey) vēlējās ko vairāk noskaidrot par K. Kūlmanes spējām, tādēļ devās uz kādu viņas rīkotajiem pasākumiem.
Viņš apraksta, ka telpu pildīja ļaudis, kas lūdza Dievu, izmantojot savādas ņurdošas skaņas. Tad visu vidū piecēlās kāds vīrs, kurš izsaucās: „Esmu dziedināts!” Viņš izgāja visu priekšā uz paaugstinājuma, nosauca savu vārdu un sāka stāstīt, ka esot ārsts. Tad viņš pavēstīja, ka viņam esot konstatēts plaušu vēzis smagā formā, taču tagad viņš esot dziedināts un slimība esot atkāpusies. Publika sāka slavēt Dievu.
Jensijs devās ārā, bet Viņš atcerējās šī ārsta vārdu un vēlējās šo ticības vīru atrast, lai noskaidrotu, kas ar viņu noticis pēc šī pasākuma. Pagāja laiks un Jensijs sameklēja telefona numuru un šim ārstam piezvanīja. Klausuli pacēla ārsta sieva. Jensijs paskaidroja sava zvana iemeslu, bet sieviete atbildēja, ka šis ārsts jau ir miris. (http://www.bible.org/illus.asp?topic_id=706)
Elena Vaita grāmatā „Lielā cīņa” (589-595. lpp. oriģ.)
par gala laika dziedināšanas fenomenu,
kur paklausība Dievam tiek aizvietota ar brīnumiem, raksta šo:
„Atšķirības līnija starp, tā saucamajiem, kristiešiem un bezdievīgajiem tagad ir tikko samanāma. Baznīcu un draudžu locekļi mīl to, ko mīl pasaule, un ir gatavi ar to apvienoties; sātans visus vēlas savest kopā un nostiprināt savu lietu, ieraujot tos spiritisma rindās.
Katoļus, kas brīnumus uzskata par drošu īstās baznīcas pazīšanas zīmi, šī brīnumus darošā vara pievils bez grūtībām, bet nomaldināti tiks arī patiesības vairogu atmetušie protestanti. Katoļi, protestanti un pasaules cilvēki vienlīdz pieņems dievbijības formu bez tās spēka, šajā savienībā saskatot grandiozu pasaules atgriešanas kustību – zīmi, ka drīz iesāksies ilgi gaidītais tūkstoš gadu miera laikmets.
Ar spiritismu sātans uzstājas kā cilvēces labdaris, dziedinot ļaužu slimības un izliekoties pasniedzam jaunu, daudz augstāk stāvošu reliģisku sistēmu, bet īstenībā viņš darbojas kā postītājs. Viņa kārdināšanas ved pretī bojāejai lielas ļaužu masas. Nesātība gāž no troņa saprātu, seko juteklīgu iegribu apmierināšana, strīdi un asinsizliešana. Sātans priecājas par kariem, jo tas uzbudina dvēseles visļaunākās kaislības, lai pēc tam šos cilvēkus, ar netikumiem un asinīm aptraipītus, kā savus upurus aizrautu mūžīgā pazušanā. Viņš tieši vēlas savest tautas ienaidā, jo tādā veidā tam ir iespējams atraut ļaužu prātus no sagatavošanās darba pastāvēšanai Dieva dienā.
Lai nodrošinātu sev nesagatavojušos dvēseļu pļauju, sātans strādā arī ar dažādu stihisku nelaimju palīdzību. Viņš ir pētījis dabas laboratorijas noslēpumus un tagad pieliek visus spēkus, lai pārvaldītu tās elementus, cik tālu vien Dievs tam piekrīt. Kad viņam atļāva sagādāt ciešanas Ījabam, cik ātri tika atņemti ganāmpulki, kalpi, nami un bērni, viena nelaime sekoja otrai. Tas ir Dievs, kas vēl aizsargā savus radījumus, norobežojot tos no iznīcinātāja varas.
Bet kristīgā pasaule ir noniecinājusi Jehovas likumus, tādēļ Kungs darīs tieši tā, kā Viņš jau iepriekš ir sacījis, – Viņš atņems zemei savu svētību un savu aizsargājošo gādību no tiem, kas saceļas pret Viņa bauslību un arī citus tā māca un spiež darīt. Sātanam ir vara pār visiem, kurus Dievs īpaši nesargā. Dažiem viņš piešķirs veiksmi un labklājību, lai sekmētu pats savus plānus, bet citiem sagādās nepatikšanas un ciešanas, rosinot cilvēkus ticēt, ka Dievs ir tas, kas viņus apbēdinājis.
Uzstādamies cilvēka bērnu priekšā kā ievērojams ārsts, kurš spēj dziedināt visas slimības, ļaunais izraisīs vēl vairāk ciešanu un nelaimju, līdz biezi apdzīvotās pilsētas pārvērtīsies drupu kaudzēs un tuksnešos.
Un pēc tam lielais krāpnieks pārliecinās cilvēkus, ka šīs nelaimes izsauc tie, kas kalpo Dievam. Ļaudis, kuri tiešām izraisījuši Debesu nelabvēlību, visās savās grūtībās un bēdās vainos tos, kuru paklausība Dieva baušļiem pastāvīgi rāj pārkāpējus. Tiks paziņots, ka cilvēki ar svētdienas nesvētīšanu apvaino Dievu, ka šis grēks ir nesis visu šo postu un ātrāk nemitēsies, līdz tiks stingri pieprasīta svētdienas ievērošana, ka tie, kas vēlas ievērot ceturto bausli, tādā veidā grauj godbijību pret svētdienu, ir nemiera cēlāji ļaužu vidū, neļaujot cilvēcei atgūt dievišķo labvēlību un laicīgo labklājību.
Tā tiks atkārtota apsūdzība, ko senatnē izteica par Dieva kalpu, un līdzīgā veidā tā tiks arī pamatota: “Kad Ākabs ieraudzīja Eliju, viņš tam sacīja: “Vai tu esi tas, kas Izraēlu ieved nelaimē?” — Bet tas atbildēja: “Es gan neievedu Izraēlu nelaimē, bet tas esi tu pats un tava tēva nams, jo jūs esat atmetuši Kunga baušļus un esat sekojuši baāliem.” (1. Ķēn. 18:17,18) Kad ar viltus apsūdzībām būs pamodinātas ļaužu dusmas, tie sāks vajāt Dieva vēstnešus, tāpat kā atkritušais Israēls vajāja Eliju. Spiritisma brīnumdarošais spēks centīsies ļaudis noskaņot pret tiem, kas labāk grib paklausīt Dievam nekā cilvēkiem.
Pēdējā sadursmē ar Dieva ļaudīm sātans rīkosies tāpat, kā viņš rīkojās lielās cīņas sākumā Debesīs. Tad viņš izlikās, ka cenšas stiprināt dievišķo valdību, bet visus spēkus slepeni koncentrēja tās gāšanai.
Mācītāji, kas neatzīs paklausību Dieva baušļiem, no kanceles pasludinās pienākumu padoties civilām autoritātēm, atsaucoties uz to, ka tās ir iecēlis Dievs. Likumdevēju sanāksmēs un tiesas sēdēs baušļus ievērojošos cilvēkus parādīs visnelabvēlīgākajā gaismā un notiesās. Viņu vārdus izskaidros nepareizi, tiem pierakstīs visļaunākos motīvus.
Tā kā protestantu baznīcas noraida Dieva bauslību aizstāvošos skaidros Rakstu pierādījumus, tad tās centīsies apklusināt visus, kuru ticību nevar noliegt ar Bībeli. Kaut savā aklumā pašas to neatzīst, tās jau tagad nostājas uz ceļa, kas ved pretī visu to vajāšanām, kuri apzinīgi atsakās darīt to, ko, atzīstot pāvesta sabatu, dara pārējā kristīgā pasaule.”
Dziedināšanu dievkalpojumu popularitāte ir šī gala laika zīme.
Reiz šie cilvēki sapratīs, kas ir bijis viņu patiesais „dziedinātājs” šajos pasākumos, bet tad jau var būt par vēlu.
Cik grūti pārliecināt šos „izdziedinātos”, ka tiem ir nepieciešama paklausība dzīvā Dieva baušļiem!
Ka cilvēks nedzīvo tik no maizes vien, bet no katra Dieva Vārda! Tie nes dziedinājumu dvēselei! Dievam ir jāklausa vairāk nekā cilvēkiem.
Psalmā 6:3 izskan lūgums pie Dieva „Dziedini mani!”
Dziesminieks lūdz pēc dziedināšanas no grēka izraisītajām sekām.
Šis vārds „dziedini” nozīmē atspirdzināt, darīt veselu, lietojamu, auglīgu.
Kungs tiek salīdzināts ar ārstu (2. Moz. 15:26). “Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts“.
Apsolījums būt par “ārstu” norāda, ka Dievs apsola Savu aizsardzību, ja Viņa ļaudis ievēros Dieva baušļus, un viņus neskars nelaimes, kādas bija bauslības pārkāpējiem. šis apsolījums gan nenorāda, ka Dieva ļaudis nekad neslimos, un Dievs tos vienmēr dziedinās. Tas, kas ir tulkots kā lietvārds “ārsts” oriģināltekstā ir divdabis (senebreju rafā, sengrieķu iōmenos), kas vairāk norāda uz īpašību. Te ir norāde, ka israēliešus neskars mocības, kāda bija ēģiptiešiem, ja vien tie būs paklausīgi un nepiekops grēkus. Šeit Dievs norāda, ka grēka gadījumā ir jāvēršas pie Viņa.
Jeremija dziedināšanu saista ar glābšanu (Jer. 17:14).
Dāvids Psalmā 6:3 lūdz nevis tikai par grēka piedošanu, bet pēc dziedināšanas, kas sevī ietver piedošanu no grēkiem, atjaunošanos (šalom) un arī harmoniju ar Radītāju.
Dziedināšanu kopā ar glābšanu saista arī Jēzus (Lūk. 8:48).
Dievs spēj dziedināt, tomēr dziedināšana vairāk saistās ar glābšanu, tādēļ ne vienmēr Dievs uzklausa lūgšanu pēc fiziskas dziedināšanas, bet veic garīgu dziedināšanu uz mūžīgo dzīvību. Šai dziedināšanai līdzi iet paklausība Dieva Vārdam un baušļiem. Paklausība Dievam ir pretēja bauslības pārkāpšanai un grēkam, kas ir daudzu saslimšanu pamatā. Dievs ir arī piešķīris cilvēkam iespēju iepazīties ar veselības principiem, slimību profilaksei, un dabas līdzekļiem veselības uzlabošanai.
A. P.