Leons Ledermans 1994. g. publicēja grāmatu “Dieva elementārdaļiņa: ja Visums ir atbilde, tad kāds bija jautājums?” (The God Particle: If the Universe is the Answer, what is the Question?), kur nodēvēja hipotētisko Higsa bozonu par “Dieva elementārdaļiņu”. Žurnalistikā vēl joprojām tiek izmantots šis nosaukums aprakstos par izpēti kodolfizikas teorētiskajā jomā, īpaši par pētījumiem lielajā kodoldaļiņu (hadronu) paātrinātajā Ženēvā. Kādēļ tāds nosaukums? Paši fiziķi no tā norobežojas, lai gan Higsa bozona atklāšanai piedēvē milzīgu nozīmi. To pat dēvē par 21. gadsimta atklājumu, ja tas tiks veikts. Fiziķa Pītera Higsa vārdā nosauktā elementārdaļiņa ir svarīga detaļa, lai apstiprinātu elementārdaļiņu standartmodeli (atoma uzbūve) un pietuvinātu zinātni kopējā lauka likuma atrisinājumam, kas būtu atbilde uz jautājumu: kāpēc fizikas likumi darbojas tieši tā un ne savādāk.
20. gadsimtā tika izveidotas divas fundamentālas fizikas teorijas – Einšteina vispārīgā relativitātes teorija (Visumu apraksta lielajā līmenī) un kvantu lauka teorija (Visumu apraksta mikroskopiskajā līmenī). Šīs abas teorijas vismaz pagaidām nav pilnā mērā savienojamas viena ar otru. Jau Einšteins mēģināja izstrādāt vienotā lauka teoriju, bet neveiksmīgi. 20. gadsimtā fiziķi izveidoja standartmodeli, kur apvienoja trīs no četriem fundamentālajiem spēkiem: stipro un vājo kodolspēku un elektromagnētisko lauku. Zinātniekiem nav izdevies pievienot šim standartmodelim vēl ceturto – gravitācijas spēku.
Higsa bozons ir hipotētiska atoma elementārdaļiņa, kas varētu būt atbildīga, ka matērijai piemīt svars. Lai to atklātu, tika uzbūvēts ārkārtīgi dārgais kodoldaļiņu paātrinātājs, kura darbība ir žurnalistu uzmanības centrā kopš 2008. gada.
Kamdēļ šis pētījums? Tas ir būtisks, lai pierādītu, kas ir bijis Iesākumā. Saskaņā ar evolūcijas teoriju iesākumā pirms 15 miljardiem gadu esot pastāvējusi savāda vakuuma forma, kurā pat atomi bija izjaukti līdz to elementārdaļiņām. Kad tas, saskaņā ar šo teoriju, eksplodēja, notika “Lielais sprādziens”, tad radās telpa un laiks. Higsa bozons, ja tāds pastāv un tiks atklāts, saskaņā ar teorētisko fiziku atbild par svara došanu atomam, un līdz ar to matērijai, kas savukārt izskaidro arī gravitāciju. Tiek pieļauta doma, ka kodoldaļiņu paātrinātajā, sašķeļot atomu kodolus, uz brīdi tiek atkārtoti notikumi kā “Lielajā sprādzienā”.
Kopš 2008.gada ziņu portālos regulāri tiek atkārtota ziņa – drīz Higsa bozons tika atklāts, pavisam drīz, līdz 2012. gada beigām noteikti. Neatrodot šo Higsa bozonu, kļūst vēl interesantāk, jo tad izrādās, ka veltīgi ticis uzcelta šī dārgā iekārta, ticībā, ka tas tomēr eksistē. Ja Higsa bozona nav, tad zinātniekiem no jauna ir jārēķina, lai vispār saprastu, kas notiek atomā. Slavenais fiziķis Stīvs Hokings ir licis likmi, ka šī elementārdaļiņa netiks atrasta, kas jau izraisīja vieglu šoku zinātnes pasaulē.
Ir vēl kāda svarīga lieta, kādēļ šim projektam ir pievērsta tik liela uzmanība. 1989. gadā Internets sākotnēji tika izveidots, lai atvieglotu iepriekšējā elementārdaļiņu paātrinātāja datu apstrādi. Tima Bernersa-Lī un Roberta Kaijo projekts World Wide Web (WWW) tika piedāvāts tikai un vienīgi šim mērķim. Kad WWW darbība bija izstrādāta un pārbaudīta paātrinātāja iekšējā tīklā (HTTP un HTML), tad kopš 1993. gada WWW tehnoloģija par velti ir pieejama visiem pasaules iedzīvotājiem. 90. gados internets neatgriezeniski izmainīja pasauli un šajā kodoldaļiņu paātrinātājā šobrīd strādā pie jauna superdatora izstrādes.
Šis gadsimta atklājums, ja tāds notiks, paver ceļu pie jaunas cilvēka varas pār matēriju, vēl nebijušu tehnoloģiju un izgudrojumu atklāšanas. Taču svarīgākais – Visuma izcelsmes noslēpuma atklāšanas. Neveiksmes gadījumā fiziķi ir optimisma pilni celt vēl lielāku hadronu paātrinātāju līdz beidzot šī iztrūkstošā elementārdaļiņa tiks atrasta.
Visuma svara jautājums ir mulsinājis zinātniekus jau sen. Pētot Visumu: galaktikas un zvaigznes, to kustību un virzienus, zinātnieki ir nonākuši pie secinājumiem, ka Visums nav viengabalains, bet gan redzamie objekti ir izvietoti tādos kā sektoros, starp kuriem ir lielas tukšas telpas. Galaktikas ir sakopotas tādos kā ķekaros, bet starp tiem milzīgi plašumi ar tukšumu. Zinātnieki nespēj izskaidrot to, vadoties no Lielā sprādziena teorijas. Berklijas kosmoloģijas fizikas centra mājas lapā ir šāda frāze: “Mēs ticam, ka lielākā daļa matērijas Visumā ir tumša – to nevar atšķirt no gaismas, ko tā izstaro. Uz tās klātbūtni netieši norāda astronomisko objektu, sevišķi zvaigžņu, galaktiku un zvaigžņu kopu, kustības novērojumos. (..) Tumšo matēriju pirmais definēja Fricis Cvikijs 1934. g., norādot uz “masas iztrūkumu” galaktiku un zvaigžņu kopu orbitālajās kustībās”.
Tas ir pārsteidzošs masas iztrūkums redzamajā Visumā, vadoties no evolūcijas teorijas. Čandras observatorijas mājas lapā ir izvietota diagramma, kurā parādīts, ka mēs spējam saredzēt vienīgi 4% no Visuma. Viss pārējais esot tumšā matērija un tumšā enerģija. Ja nav bijusi radīšana, tad šādi secinājumi ir nepieciešami, lai vismaz kaut kā nolīdzsvarotu Visuma svara jautājumu.
Interesanti piezīmēt, ka visdažādākās zinātniskās teorijas un to modifikācijas nav nekas jauns šajā pasaulē. Jau kopš sendienām cilvēks ir vēlējies ielūkoties aiz nezināmā, jo kopš 1. Mozus 3. nodaļas laikiem to urda vēlme visu noskaidrot bez Dieva atklāsmes un pašam “būt kā Dievam”.
Bija laiks, kad pastāvēja teorijas, ka Zeme ir novietota uz trīs vaļiem vai uz bruņurupuča. Reliģiskie priekšstati bija savijušies ar kosmoloģiju, kur dievi ir augšā un lejā. Katrai tautai un katrai reliģijai bija savs stāsts, kā viss ir radies, kā uzbūvēta Zeme un Visums.
Bībeles tekstā nav doti skaidri priekšstati par Visuma un Zemes uzbūvi. Bībeles sarakstītājiem tas nav bijis svarīgi, jo uzsvars ir bijis likts uz Dieva rakstura atklāsmi un cilvēces glābšanas plānu. Šī iemesla dēļ Bībeles precizitāti vērtēt pēc tās liecības (jeb tās klusēšanas) par Zemes uzbūvi nebūs pareizi. Cilvēku no grēka neglābj zināšanas, ka Zeme ir apaļa, un tā riņķo. Daži šaubās par Bībeles precizitāti, kad lasa, piemēram, Ps. 93:1; Mat. 4:8; Atkl. 1:7, un nonāk pie secinājumiem, ka Zeme ir plakana un nekustīga. Tas bija mulsinājis arī viduslaiku teologus, kad tiem bija saskare ar zinātniekiem, kas stūrgalvīgi apgalvoja, ka Zeme ir apaļa, tā riņķo ap Sauli un vēl pie tam rotē ap savu asi. Bībelē tas nav rakstīts, tādēļ viņi tika nosodīti. Kolumbam bija grūtības pierādīt saviem laikabiedriem, ka Zeme ir apaļa, un, braucot uz rietumiem var nonākt austrumu puslodē. Daudziem bija bailes nokļūt līdz okeāna malai, kur kuģis var nokrist lejā bezdibenī. Kopernika pētījumi, ka Zeme riņķo ap Sauli tika iekļauti aizliegto grāmatu indeksā līdz pat 1835. gadam, bet tikai 1992. gadā Vatikāns oficiāli reabilitēja Galileo Galileju, kuram savulaik inkvizīcijas tiesas priekšā bija jānožēlo, ka Zeme griežas ap savu asi. Tas viss kopā ir noskaņojis zinātni negatīvi pret Bībeli un tās radīšanas stāstu, neievērojot, kādam nolūkam tā tika rakstīta (skat. Jāņa 20:30-31). Bībele sniedz principus, kas ir tik vienkārši, ka prasa lielu pazemību, lai tos pieņemtu. Lai pieņemtu Jēzu, un to pašu kristā sisto. “Kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu” (1. Kor. 1:21).
Pēdējo laiku zinātne ir izdarījusi vēl kādu atklājumu – izrādās, ka Zeme nav Visuma centrs. Saule ir visnotaļ parasta zvaigzne, kādu ir daudz. Mēs neesam pat savas galaktikas centrā, bet tās perifērijā. Arī tas liecina par Radītāju, ka Viņš ir ievērojis planētu, kas atrodas kaut kur nomalē, ziedojies cilvēcei, parādījis Savu mīlestību līdz galam, maksājis dēļ cilvēces tik dārgu maksu, lai to izpirktu no grēka.
Taču cilvēks ceļ dārgu kodoldaļiņu (hadronu) paātrinātāju, lai šķeltu Dieva radīto atomu, un pierādītu, ka Dieva nav. Tiek meklēti pierādījumi “Lielajam sprādzienam”, no kura viss ir izveidojies pats no sevis. Higsa bozona atklājums sniegtu svaru šiem pierādījumiem, jo tā ir atoma elementārdaļiņa, kas, pēc zinātnieku hipotēzes, veido matērijas masu. Šķeļot atomu, zinātnieki cer un tic, ka to atradīs un pierādīs, ka radībai nav Radītāja un tāds nav bijis vajadzīgs.
“Tu esi svērts un atrasts par vieglu!” Šādu spriedumu bija saņēmis bezdievīgais Bābeles ķēniņš. Šāds spriedums var tikt lēsts bezdievīgajai zinātnei, kas nomoka sevi, meklējot pierādījumus savu teoriju pierādīšanai. Tikai Kristus klātbūtne dod masu jeb svaru cilvēces eksistencei un arī visa Visuma pastāvēšanai. Nevis mistiskā tumšā matērija vai Higsa bozons nosaka Visuma likumus, bet gan Kristus. “Bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā” (Kol. 1:17). Kristus ir patiesības un Visuma stūrakmens, ko pasaules gudrākie vīri ir noraidījuši un pagājuši tam garām. Pasaules zinātne tiek celta bez šī stūrakmens. Taču ir rakstīts: „Viņš satver gudros viņu viltībā, un atkal: Tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās ir tukšas” (1. Kor. 3:20).
“Dieva elementārdaļiņa” jeb akmens, kas krīt bez cilvēka roku palīdzības, sagāzīs šo pasaules celtni, ko pravieša Daniela grāmatas 2. nodaļā simbolizē lielais tēls ar zelta galvu, sudraba pleciem, vara gurniem un dzelzs kājām. Šis akmens satrieks šo tēlu putekļos. Laika zīmes norāda, ka viss šajā pasaulē šūpojas un grīļojas, jo trūkst stabilitātes sabiedrībā, trūkst svara labajām iecerēm, lai tās iedzīvinātu. Nekas šajā pasaulē nespēj atnest harmoniju un līdzsvaru, jo iztrūkst Kristus. Taču Viņa Otrā atnākšana nesīs glābšanu Dieva ļaudīm no šīs pasaules bojā ejas un pēc tūkstošgades Kristus atjaunos līdzsvaru Visumā. Ļaunuma vairs nebūs. Iespējams atklāsies, ka Visuma uzbūve ir savādāka nekā to spējam uztvert tagad. Pilnīgi savādāka, jo šobrīd esam ārpus Dieva atklāsmes šajā jautājumā.
“Dieva izglābto studijām būs atvērtas visas Universa bagātības. (..), tie dosies nenogurstošos lidojumos uz tālām planētām, pasaulēm, kas skuma, redzot cilvēces ciešanas, un līksmojās dziesmās, saņemdamas vēsti par kādas dvēseles izglābšanu. Neizsakāmā sadraudzībā zemes bērni iepazīsies ar nekritušo būtņu priekiem un gudrību. Tās dalīsies atziņu un saprāta bagātībās, kas iegūtas laikmetu laikmetos, pārdomājot Dieva roku darbus. Ar neaptumšotu skatu viņi vēros radības godību – saules un zvaigznes, to sistēmās, kad tās noteiktā kārtībā riņķo ap Dieva troni. Uz visām lietām, sākot no vissīkākās līdz vislielākajai, būs rakstīts Radītāja vārds, un (..) liecina, ka Dievs ir mīlestība” (E. Vaita Lielā cīņa [677-678])
Andris Pešelis