Pastāv ideja, ka cilvēks Kristus Otro atnākšanu piedzīvo, kad atgriežas pie Kristus vai arī savas nāves brīdī. Tiek piedāvātas Kristus garīgās atnākšanas idejas un mācības, kuras atšķiras no Bībeles liecības. Kā lai aplūko šo uzskatu?
Kad cilvēks ticībā pieņem Kristus evaņģēliju un atgriežas no saviem grēkiem pie Dieva, viņš saņem Dieva Svēto Garu. Kristus no Debesīm sūta Svēto Garu saviem ļaudīm: „Tas jums par labu, ka Es aizeju, jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums, bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums” (Jāņa 16:7). Laikā, kad Kristus ir šo zemi pametis, Viņa vietā te ir Svētais Gars, kurš māca un pārliecina Dieva ļaudis, pārveido viņu raksturus un raksta Dieva likumus šo ļaužu sirdīs.
Taču no otras puses Kristus mācīja, ka Viņš nāks Otro reizi: „Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeju jums vietu sataisīt? Un kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs” (Jāņa 14:2-3). Tātad – brīdī, kad cilvēks atgriežas pie Dieva, Dievs viņam sūta Savu Svēto Garu, bet Kristus Otrās atnākšanas brīdī, Viņš ticīgos ņems augšā pie Sevis. Kā liecina Bībele, tas notiks burtiski.
Kad Kristus nāca uz šo zemi pirmo reizi, Viņa atnākšana bija burtiska – Viņš piedzima cilvēka miesā, dzīvoja cilvēka miesā, burtiski mira pie krusta Golgatā, tika guldīts kapā un miesā augšāmcēlās no kapa. Nevienam pat nenāca prātā doma, ka te būtu noticis kaut kas, ko nevarētu uzskatīt par burtisku notikumu. Mācekļiem bija iespēja Jēzu Kristu savām rokām aptaustīt. Kristus aicināja Tomu Viņu aptaustīt, kad viņš šaubījās. Vēlāk apustulis Jānis šo piedzīvojumu apraksta šādi: „Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam skatījuši un mūsu rokas aptaustījušas, dzīvības vārdu” (1. Jāņa 1:1).
Kad Kristus bija uzkāpis debesīm, eņģeļi Kristus mācekļiem uz Eļļas kalna sacīja: „Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam” (Ap.d. 1:11). To vēlāk kā notikušā aculiecinieki viņi liecina ļaudīm: „Pats Kungs nāks no debesīm…” (1. Tes. 4:16). Viņi nerunā par kaut kādu garīgu vai slepenu Kristus Otro atnākšanu, bet gan apliecina, ka šis pats Jēzus, kurš uzkāpa debesīs, nāks otro reizi.
„Redzi, Viņš nāk uz padebešiem; Viņu redzēs katra acs un tie, kas Viņu dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis… Zemes ķēniņi, varenie, virsnieki un bagātie, stiprie un katrs vergs un brīvais paslēpās alās un klinšu aizās, sacīdami kalniem un klintīm: Krītiet uz mums, apslēpiet mūs no tā vaiga, kas sēd goda krēslā un no Jēra dusmām, jo atnākusi Viņa lielā dusmu diena. Kas varētu pastāvēt?” (Atkl. 1:7; 6:15-17).
Lasot šos pantus var tikai izbrīnīties, ka ir ļaudis, kuri apgalvo, ka te netiek runāts par burtisku Kristus Otro atnākšanu, bet gan tā tiek aprakstīta alegoriski. Šo ļaužu liecība runā pretī Bībeles tekstam. Viņi vēlamo izceļ kā esošo, taču tās ir tikai viņu fantāzijas. Bībele liecina, ka Kristus Otrā atnākšana būs burtiska. Viņa atnākšanas brīdī visi neatgrieztie grēcinieki un bezdievji šausmās bēgs un slēpsies, mirušie ticīgie augšāmcelsies no saviem kapiem miesā, lai nekad vairs nepiedzīvotu nāvi. Kristus Otrā atnākšana būs tik reāla, ka neviens nešaubīsies, ka notiek šīs pasaules gals.
Autors: Andris Pešelis.