Konferencē Slovēnijā, Rogaška Slatinā, 2012. g. starp manis izvēlētajām darba grupām bija arī Ranko Stefanoviča vadītās lekcijas par Atklāsmes grāmatu, kas deva ieskatu aktualitātes par šīs Bībeles grāmatas skaidrojumiem. Tolaik „Adventes Vēstīs” šim rakstam neatradās vieta, jo tā tika uztverta kā netaisna kritika. Taču lekcijā ietvertā tēma ir svarīga, lai to tomēr pieminētu tagad.
Es piedalījos divās no trim Stefanoviča lekcijām, un tās man radīja visvairāk jautājumu. Vispārsteidzošākais atklājums Stefanoviča lekcijā par Atklāsmes grāmatas 5. un 6. bazūni man bija, ka tas saskanēja ar alegorisko interpretāciju. Pirmajā lekcijā Stefanovičs mācīja, kā Bībeles tekstā atšķirt burtisko no simboliskā. Ka galveno viņš izcēla vārdu secību – ja starp diviem lietvārdiem atrodas „kā”, „līdzīgi” vai „it kā”, tad tas nozīmē, ka pirmais lietvārds ir burtisks, bet sekojošais alegorisks vai simbolisks. Viss it kā vienkārši. Taču Atklāsmes grāmatā šī nebūs universāla atslēga simbolu atrašanā, piemēram, Atkl. 9:3 „no dūmiem nāca siseņi” vai Atkl. 9:7 „siseņi līdzīgi zirgiem”. Kas te ir burtisks, kas simbolisks? Piedāvātā metode var būt labi pielietojama, bet tā nebūs vienīgā, lai atklātu simbolus Bībeles pravietojumos.
Kā nākamais pārsteigums bija Stefanoviča trešā lekcija par 5. un 6. bazūni Atklāsmes grāmatā, kur lektors pauda atšķirīgu pravietojuma interpretāciju no līdzšinējās. Izmantojot principu, ka Bībele pati izskaidro sevi, viņš bazūnes saistīja ar Mozus grāmatās minētajām bazūnēm, kas simbolizē Dieva iejaukšanos Savas tautas labā. Piektās bazūnes „zvaigzni” lektors saistīja ar Luciferu (Jes. 14:12-15), „bezdibeni” ar sātana uzturēšanos vietu (Lūk. 8:31), bet „dūmus”, „siseņus” un „skorpionus” ar tumsas spēkiem (Lūk. 10:19, Joela 2:2, 10). Viņš uzsvēra, ka „siseņi” neesot militāristi, ne arī burtiska armija, bet dēmonu spēks, kas aptumšo evaņģēlija patiesību. Stefanovičs 5. un 6. bazūni saista ar gala laiku, kad notiek Dieva tautas apzīmogošana, jo Atkl. 9:4 tiek minēts „Dieva zīmogs”. Viņš pauda uzskatu, ka te tiek aprakstīta garīga kauja, kur tumsas spēki, izmantojot sekulārismu un ateismu, atsvešina cilvēkus no Dieva, aizklājot to skatam evaņģēlija gaismu. Savu lekciju laikā Stefanovičs man atgādināja mākslinieku, kurš aizrāvies ar jaunu gleznojumu veidošanu, un pats top pārsteigts, kas šajā procesā sanāks.
Stefanovičs vairākkārtīgi savas lekcijas laikā aicināja klausītājus ielūkoties žurnālā „Ministry” (2012, janvāris), kur ir publicēts E. Rodrigesa raksts par Atkāsmes grāmatas 5. un 6. bazūnes interpretāciju (Angel M. Rodriguez Issues in the Interpretation of the Seven Trumpets of Revelation). Šajā žurnālā ir ievietota interesanta tabula, kuru vēlos šeit parādīt. Tajā var redzēt adventistu teologu atšķirīgos uzskatus par Atklāsmes grāmatas bazūņu interpretāciju:
| Bazūne | Ū. Smits | E. Thiele | R. Neidens | K. M. Maksvels | V. Šea | Dž. Paulīns,
H. LaRondels, R. Stefanovičs |
A. Treiers |
| 1. | Vestgotu uzbrukums Romai | Dieva tiesa pret Jeruzalemi | Dieva tiesa pret Jeruzalemi | Dieva tiesa pret Jeruzalemi | Pagāniskā Roma vajā kristiešus | Dieva tiesa pret Jeruzalemi | Vestgotu uzbrukums Romai |
| 2. | Vandāļu uzbrukums Romai | Dieva tiesa pret pagānisko Romu | Dieva tiesa pret pagānisko Romu | Dieva tiesa pret pagānisko Romu | Romas impērijas krišana | Romas impērijas krišana | Vandāļu uzbrukums Romai |
| 3. | Huņņu uzbrukums Romai | Dieva tiesa pret kristīgo baznīcu | Dieva tiesa pret kristīgo baznīcu | Dieva tiesa pret kristīgo baznīcu | Kristīgās baznīcas atkrišana | Kristīgās baznīcas atkrišana | Huņņu uzbrukums Romai |
| 4. | Rietumu Romas krišana | Viduslaiku tumsa | Viduslaiku tumsa | Viduslaiku tumsa | Viduslaiku tumsa | Sekulārā ateisma izcelsme (Atkl. 11:7). | Rietumu Romas un tās pielūgsmes sistēmas krišana |
| 5. | Islāms.
(5 mēneši; 1299 + 150 = 1449.) |
Islāms.
(5 mēneši; 1299 + 150 = 1449.) |
Kontreformācijas uzbrukums Reformācijai.
(5 mēneši = 150 gadi; 1535–1685.) |
Islāms.
(5 mēneši = 150 gadi; 674 – 823.) |
Krusta kari Viduslaikos.
(5 mēneši = 150 gadi; 1099–1249.) |
Sekulārā ateisma valdīšana.
(5 mēneši = Dieva tiesa ar ierobežojumu; 1.Moz.7:24; 8:3.) |
Islāms pret atkritušo kristietību.
(5 mēn. = 150 g.; 632–782.) |
| 6. | Otomāņu impērija.
(1 diena, 1 mēn., 1 g. = 391 gadi; 1449– 1840.) |
Otomāņu impērija.
(391 gadi; 1449–1840.) |
Pēdējā krīze no 18.gs. līdz žēlastības laika galam. | Otomāņu impērija.
(391 gadi; 1453.-1844.) |
Otomāņu impērija. (391 gadi;
1453–1844.) |
Gala laika Bābeles izcelsme. Pēdējā krīze. (1 stunda, 1 diena, 1 mēn., apzīmē Dieva norādīto laiku, kad tas pienāks.) | Otomāņu impērija.
(391 gadi; 1453–1844.) |
| 7. | Dieva noslēpums atklāts. | Dieva noslēpums atklāts. | Visa gals. | Dieva noslēpums atklāts. | Dieva noslēpums atklāts. | Iesākas pēdējie notikumi. | Dieva noslēpums atklāts. Pēdējie notikumi. |
Rodrigess visus šos atšķirīgos uzskatus ieliek vienā vēsturiskās pravietojumu interpretācijas rāmjos, norādot, ka starp tiem nav būtisku atšķirību un adventistiem ir nepieciešama iecietība starp dažādo skaidrojumu piekritējiem, lai neizzustu kristīgā pazemība un mīlestība. Rodrigess saka, ka kopējā draudzes mācība netiek skarta vai mainīta un debates šajos jautājumos turpinās. Tomēr nevar nepamanīt tendenci, ka šajās debatēs Romas loma Atklāsmes grāmatas pravietojumos tiek mazināta, it kā tā nebūtu pelnījusi Dieva tiesu par noziegumiem pret Dieva ļaudīm pagātnē, un grāmatu „Lielā cīņa” būtu vēlams nolikt tālākajā plauktā. Septītās dienas adventistu Ģenerālkonference ir pieņēmusi savu nostāju Atklāsmes grāmatas pravietojumu skaidrošanā jau 19. gs. un tā nav mainījusies. Tas nav Ūrija Smits, kurš licis pamatu adventistu interpretācijai par Atklāsmes grāmatu, bet gan protestantu Bībeles skaidrotāji pat pirms adventistu konfesijas izveides. Tas ir protestantisma mantojums. Adventisma celmlaužiem var pārmest, ka tiem trūkst zināšanu latīņu un sengrieķu valodās, taču Bībeles pētnieka vērtība būtu jānosaka pēc to izglītības kredītiem vai pēc viņu rakstura augļiem un Gara spēka? Kas ir populārs un atzīts cilvēku starpā, ne vienmēr ir atzīts arī Dieva acīs. Dievs ir vadījis Savu tautu pagātnē, un kādēļ tas būtu jānoliedz tagad, kad esam pietuvojušies Kanaānas robežām?
Pastāv četras Bībeles pravietojumu interpretācijas pieejas: pretērisms (kur viss pravietotais ir jau noticis pagātnē), futūrisms (kur pravietojumiem ir jāpiepildās nākotnē), vēsturiskais (kur pravietojumi ir saistīti ar konkrētiem vēstures notikumiem) un alegoriskais (kur pravietojumiem piedēvē simbolisku nozīmi). No šiem četriem adventisti līdz šim pieturējušies pie vēsturiskās pravietojumu interpretācijas. Pretērisms un futūrisms dominē pārējās kristīgajās konfesijās, lai gan aizvien lielāku popularitāti mūsdienās iegūst alegoriskā pravietojumu interpretācija.
Alegoriskajā (citur arī simboliskajā, spirituālistu, ideālistu) pravietojumu interpretācijā nav noteiktas piesaistes vēsturiskiem notikumiem. Ja šo interpretāciju elementi tiek ienesti mūsu skaidrojumos par Atklāsmes pravietojumiem, tad tiek izjaukta to saskanīgā iekšējā struktūra, pēc kuras debates vairs nav nepieciešamas, bet gan jāceļ jauna celtne. Apgalvojums, ka mums būtu jāizprot Atklāsmes grāmata atbilstoši tam, kā to izprata apustulis Jānis un agrīnā draudze, šķiet patiess, tomēr tas noved pie esošo uzskatu revīzijas. Vai ap. Jānis varēja ko zināt par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem nākotnē? Ja viņiem bijis skaidrs Atklāsmes grāmatas teksts, tad nav nepieciešamības pēc tā piesaistes vēsturiskiem notikumiem, kas seko vēlāk. Tādēļ daži rod risinājumu tieši alegoriskajā interpretācijā, jo tad, šķiet, var izvairīties no sensitīvu jautājumu aplūkošanas, sniedzot pravietojumu skaidrojumus vien lielās cīņas simbolos, aprakstot lielo drāmu, kur labais uzvar ļauno, kur garīgais konflikts starp Kristus svētajiem un pasaules varām noved pie lielās uzvaras. Šī pieeja nodala Atklāsmes grāmatas pravietojumus nost no konkrētiem vēstures notikumiem, vien izceļot mūžīgās patiesības un Dieva valdīšanu. Atklāsmes grāmatas simbolus, protams, var savīt kopā ar pārējiem Rakstiem un šādi izveidot apokaliptiskās drāmas tēlojumu, taču, atraujot tos no konkrētas piesaistes vēsturiskiem notikumiem, zūd to aktualitāte attiecībā uz šodienu. Alegoriskā pieeja it kā atrisina daudzas pretrunas, kuras rodas starp vēsturisko, pretērisma un futūrisma pieejām, un piedāvā interpretāciju, kas it kā nerada konfesiju naidu ar Atklāsmes grāmatas vēsti.
Citu konfesiju mūsdienu darbos par Atklāsmes grāmatas pravietojumiem pastāv tendence atmest strikti vēsturisko interpretāciju un veikt dažādu skaidrojumu kombinēšanu. Piemēram, „zvērs” šajos darbos var būt vienlaicīgi gan Roma, gan eshatoloģiskais antikrists, gan arī bezdievīgais totalitārais gars, kas visspilgtāk atklāsies kā dievišķota sekulāra vara. Vai arī „zvērs” un „Roma” var tikt apzīmēti kā simboli, kas norāda uz dēmoniskiem spēkiem, kas ir vajājuši kristīgo Baznīcu visos laikmetos. Šajos darbos autori veikli mazina Atklāsmes grāmatas pravietojumu saikni ar reāliem notikumiem, izceļot mūžīgās Bībeliskās patiesības, kas neprasa konkrētu vēsturiska notikuma apzīmējumu (S. Gregg, Revelation Four Views, 43-46).
Lai gan alegoriskā interpretācijas pieeja pilnībā ignorē vēsturisko kontekstu, mūsdienu pravietojumu skaidrojumos adventismā tā ir uztverama kā svaigs jaunums. Ne Paulīns, ne arī Stefanovičs nav pilnībā pametis pravietojumu vēsturiskā skaidrojuma platformu, lai gan viņu darbos tiek paustas domas, kas atgādina alegorisko pravietojumu skaidrošanas metodi. Attiecībā uz 5. bazūni Atklāsmes grāmatā viņi apgalvo, ka tā apzīmē sekularizāciju, kas seko pēc Franču revolūcijas, bet 6. bazūne apzīmē sekulārā kapitālisma, komunisma, islāma un atkritušās kristietības apvienojumu. Vēsturiskā piesaiste it kā pastāv, tomēr šāda interpretācija, ievietojot mūsdienu filozofiju pravietojumu skaidrojumā, lielās cīņas virzienam un Atklāsmes grāmatas simboliem piedēvē savādāku nokrāsu. Vai tad Apgaismības laikmets ir aptumšojis evaņģēliju vairāk nekā Tumšie viduslaiki? Varbūt tādēļ Stefanovičs steidzas piebilst: “Tas nav skaidri sacīts, vai Jānis bija iecerējis, lai ikkatra viņa apraksta detaļa būtu interpretēta” (R. Stefanovic, Revelation of Jesus Christ, 304-5).
Pastāv tendence mazināt adventisma celmlaužu ieguldījumu Atklāsmes grāmatas pravietojumu interpretācijā, nošķirt pravietojumu skaidrojumus no to vēsturiskā piepildījuma, pravietojumu simbolus pasniegt kā alegorijas par labā uzvaru pār ļauno. Mūsdienās ir pieejams liels skaits resursu Bībeles pravietojumu pētījumiem, kas lielā daudzveidībā piedāvā dažādus skaidrojumus. Lai izprastu, kurš skaidrojums ir precīzāks, nav nepieciešams braukt aiz trejdeviņām jūrām. Dievs ir vadījis Savu draudzi, Viņš ir arī devis tai mācību, kas ir pamatota uz Bībeles pamata. Taču, saskaroties ar savādākām domām, Dieva Vārds mūs aicina: „pārbaudiet visu; kas labs, to paturiet!” (1. Tes. 5:21).
Andris Pešelis