Liezēres draudze dibināta 1930. g. 10. maijā. Draudzi dibināja mācītājs Pēteris Purmalis.
1934. g. tika iesākta, bet 1936. g. pabeigta draudzes nama celtniecība Liezērē “Cērpos”.
Nams uzcelts uz Augusta Ansona draudzei dāvinātā zemesgabala. Pamatakmens likšanas brīdī bija pulcējušies ap 400 cilvēku. Līdzās celtniecības vietai mastā bija uzvilkts sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Liezēres draudzes namam pamatakmeni lika draudzes mācītājs Jānis Driķis. Pasākumā piedalījās arī Latvijas Draudžu savienības vadītājs H. Linde.[1]
Būvdarbus vadīja K. Livdans. Tajos aktīvi piedalījās draudzes locekļi. Celtnes koka darbus veica Jaunozols, iekšējos mūrēšanas darbus — meistars Tērvants, logus un durvis izgatavoja K. Livdans. Materiālus un līdzekļus draudzes namam ziedoja ne tikai draudzes locekļi, bet arī apkārtējo māju saimnieki. Tika rīkota akmeņu vešanas talka, kurā piedalījās draudzes locekļi.[2] Mazā baznīciņa atrodas uz pakalna un sākumā bija labi redzama no tālienes, taču tagad to ieskauj koki, un to var saredzēt, tikai piebraucot pavisam klāt.
Pēc draudzes likvidācijas 1991. g. draudzes namu vairs neizmantoja, jo tas atrodas dziļi laukos, pusceļā starp Liezēri un Kārzdabu, 3 km no tuvākās autobusa pieturas “Stirnas”. Ēkas jumts kopš tās celšanas bija stipri nolietojies. Liezēres draudzes locekļa Jāņa Zariņa dēls Andris Zariņš no Cēsīm 1999. gadā noorganizēja, ka tiek uzlikts jauns jumta segums. Pie šī nama atrodas kapsēta, kurā ir 12 kapu. Tur pārsvarā apbedīti Ansonu un Bergu dzimtu pārstāvji.
[1] AV, 1934. g., Nr. 10.
[2] AV, 1936. g., Nr. 11.