1913-1915 – Riga, Latvia – Julius T. Boettcher standing in interior of the Adventist meeting hall. Reverse reads: “Interior of the S.D.A. meeting-hall Riga, Russia”, so could be prior to 1915. Map and wall hangings are in German.
No Adventist Archives saņemts attēls, kurā ir redzama Rīgas draudzes sapulču telpa Mazā Ņevas ielā 12 (tagad Pērses iela, nams nav saglabājies). Priekšplānā ir redzamas ērģeles, par kurām nekas atmiņās nav saglabājies. Telpā ir redzams pirms Pirmā pasaules kara adventistu draudžu savienības vadītājs Rīgā Juliuss Bethers.
Pirmskara attēls 1933. g., kurā redzams, ka Brīvības ielā 11 (tagad Baznīcas 12a) balkonā vēl nav ērģeļu.
Nav saglabājušies attēli, kur ir redzama ērģeļu uzstādīšana tagadējās Baznīcas ielā 12a 1949. gadā.
Rīgas 1. draudze ir vienīgā septītās dienas adventistu draudze Latvijā, kurā ir savas ērģeles.
1948. g. Rīgā Brīvības ielā 11 uz balkona tika uzstādītas Emīla Martina (1848-1922) būvētās mazās ērģeles.
Pēc lielo ērģeļu iegādes šīs mazās ir piedāvātas Valmieras draudzei, taču beigās tās paliek tepat Rīgā lejas zālē, kur pulcējās krievu Rīgas 4. adventistu draudze.
E. Martina ērģeļbūves darbnīca ir atradusies Pārdaugavā, E. Dārziņa skolas tuvumā. Tagad tā ir Ērģeļu iela.
Attēlā: ērģeļmeistara Martina būvētās mazās ērģeles J. Kupalas (Vīlandes) ielas 9 mazajā (krievu draudzes) zālē.
Rīgas 1. draudzē tolaik kalpoja mācītājs Alfrēds Mednis.
Kā mūzikas lietpratējs, viņš nebija apmierināts ar mazo ērģeļu sniegumu.
No Jēkabpils mācītāja Voldemāra Sprūda viņš uzzināja, ka Jēkabpils draudzes loceklim, ērģeļmeistaram A. Sūnaklim (1875-1971) mājās atrodas nepabeigtas ērģeles, kuras bija būvētas Madonas aizsargu namam, bet, nākot padomju varai, aizsargu organizācija tika likvidēta un šis instruments palicis neuzstādīts.
Sūnaklis savām rokām bija būvējis ērģeles jau iepriekš – Biržu, Allažu, Vecsaules un citām baznīcām, taču lielākā daļa viņa darbu ir gājuši bojā kara laikā.
Draudzes vadītāji vienojās ar meistaru un 1949. g. vasarā ērģeles tiek pabeigtas un uzstādītas Rīgā Brīvības ielā 11.
Ērģelēm ir 10 reģistri, 478 stabules. Metāla stabules ir izgatavotas Vācijā, bet koka stabules izgatavoja pats Sūnaklis.
Attēlā: ērģeļmeistara Sūnakļa būvētās ērģeles Baznīcas ielā 12a balkonā mūsdienās.
Visi, kas šo darbu bija vērojuši, brīnījušies, cik izveicīgi 74 gadus vecais meistars ir darbojies, būdams tikai ar vienu roku. Tā paša gada jūlijā notika koncerts, veltīts jaunā instrumenta atklāšanai.
Pirmais skaņdarbs ir bijis J. S. Baha tokāta re minorā, kuru izpildījis Albīns Vīnarts. Skaisti ir skanējis valmierietes Melbārdes soprāns kopā duetā ar Zelmu Pokuli. Uzstājās arī vijolnieks Jānis Liepiņš (Ulda Liepiņa tēvs) no Talsu draudzes.
Taču jau nākamā gada sākumā jaunajām ērģelēm ir lemts atkal tikt izjauktām, lai tās pārceltu uz baznīcas ēku J. Kupalas ielā 9, no kurienes padomju vara izliek baptistus, lai ierādītu telpas adventistiem. Tās tiek novietotas uz balkona iepretīm katedrai. Mazās ērģeles tiek novietotas mazajā blakus telpā, kur pulcējās nu jau Rīgas 1. apvienotās draudzes krievu grupa.
Pēc Vinarta ērģeļu spēlētāji ir bijuši arī: Arnolds Klotiņš, Alda Medne, Elita Medne, Skaidrīte Teremta, Irma Žube, Dagnija Lapa, Irēna Muceniece, Ieviņa Bendža, Modris Zaķis.
Attēlā: Redzamas lielās ērģeles J. Kupalas (Vīlandes) ielā 9 balkonā.
1992. g., kad tiek atgrieztas telpas Brīvības ielā 11 (tagad Baznīcas ielā 12a), lielās ērģeles tiek novietotas savā iepriekšējā vietā uz balkona. Pats savām acīm esmu redzējis meistarus strādājam, lai tās uzstādītu balkonā.
Taču par mazajām ērģelēm man nekas nav zināms. Rīgas 4. draudzes zālē to nav.
Mūsdienās ērģeles Baznīcas ielā 12a ir spēlējuši ērģelnieki – Ausma Rituma, Ruta Jākobsone, Hella Milbreta-Holma, Skaidrīte Teremta, Irēna Muceniece, Arnis Sprūds, Modris Zaķis, Ernests Treijs, Ieviņa Bendža un Zita Mikijanska. Regulāri notiek arī ērģeļu mūzikas koncerti, kur ērģeles spēlē uzaicinātie ērģeļu spēlētāji.
Attēlā: Pasākums Baznīcas ielā 12a.