Draudze dibināta Pārdaugavā Mazā Nometņu ielā 10 dzīvoklī, kuru no kurpnieka Bethera īrēja adventistu grāmatu izplatītājs Johans Perks.
Attēlā vieta, kura atradās kurpnieka Bethera dzīvoklis, kur notika Rīgas draudzes dibināšana 1896. gadā. Slokas un Nometņu ielas krustojums.
Pēc tam draudze pulcējās pa dzīvokļiem, kādā tukšā noliktavā pie dārznieka Tiesneša Botāniskajā dārzā. Turpat dīķī arī notika kristības. Tolaik cariskās Krievijas teritorijā adventisti skaitījās nelegāli, jo likumīgi bija atzīta tikai pareizticīgā baznīca. Draudzei nebija ne savu telpu, ne dziesmu grāmatu, tikai ticība trīskārtējai eņģeļa vēstij. Citu konfesiju pārstāvji smējās par adventistiem: “Jums nav ne bīskapu, ne baznīcu, vai tad no Tiesneša šķūnīša varētu iziet pasaulplaša vēsts visām tautām un valodām?” Bet citi sacīja vārdus no Ap.d. 5:38-39.
1904.-1907. g. dažādās īrētās telpās Vecrīgā. Pēc 1905.g. revolūcijas sekoja vairāku likumu mīkstināšana. Tika atļautas sapulces un laikraksta izdošana. Oficiāla reģistrācija notika tikai 1908.g.
Pirmās telpas Vecrīgā tika īrētas L. Zirgu ielā otrajā stāvā virs veikala. Tur bija šaura telpa, kur pulcējās ap 30 cilvēku. Tagad šī nama vairs nav.
Tad nākamās bija telpas Kungu ielā 32. Tur bija plaša telpa nama otrajā stāvā. Reinis Irbe apmācīja draudzi kā dziedāt vijoles pavadījumā. Harmonijas draudzei vēl nebija. Draudzes mācītājs bija Julius Bethers. Tanī laikā kāds draudzes loceklis Zande vēlējās dibināt otru draudzi, taču nomira un šis pasākums izjuka. Rīgas draudzē bija ap 60 draudzes locekļiem.
Nams Kungu ielā 32 Vecrīgā ap 2000. gadu.
Neskaidras ziņas ir par adresēm: Palasta 5, Kalēju 8 un Dzirnavu ielā 115, taču man nav konkrētas informācijas, vai tur ir notikušas sapulces, jo šīs adreses tiek minētas kā vietas, kur iegādāties laikrakstus un grāmatas.
Attēlā: Rīga, Palasta iela 5, ap 2000. g.
Attēlā: Rīga, Kalēju iela 8 ap 2000. g.
Kopš 1908. g. sākuma draudze pulcējās Mazajā Ņevas (Pērses) ielā 12 katru sabatu 10.00, svētdienās 11.00, bet piektdienās 19.30. Tur šķelšanos izraisīja Labrencis, kurš vēlējās būt par vadītāju. Ar nesaskaņām viņš pameta draudzi.
Attēlā: vieta, kur atradās nams Mazā Ņevas ielā 12 (Pērses iela), ap 2000. g.
Šis attēls varētu būt sapulču zāle Mazās Ņevas ielā 12 laikā starp 1913 līdz 1915. g.
1919.-1921. g. Aleksandra ielā 35 (padomju laikā Ļeņina 59).
Reiz es mēģināju skaitīt, kur atradās šis nams, un man sanāca “Stūra māja”. Vispār jau pirms padomju laika šai namā atradās īres dzīvokļi.
Attēlā: slavenā “Stūra māja” Stabu un Brīvības ielu krustojumā ap 1930. gadu.
1921.-1928. g. 16. jūnijam Dzirnavu ielā 47/49. Sapulces notika katru sestdienu 14.00, svētdienās 17.00, trešdienās 19.00, piektdienās 20.00, bet Bībeles stundas katru pirmdienu 19.00.
Attēlā: Rīga Dzirnavu iela 47/49.
No 1928. g. 16. jūnija līdz 1949. g. Brīvības ielā 11 (tagad Baznīcas 12a).
Adventistu kapella Rīgā, Brīvības ielā 11 (tagad Baznīcas 12a).
1949. gadā šo namu Iekšlietu ministrijas vajadzībām nacionalizēja un pārvērta par Dzeržinska vārdā nosaukto klubu. Adventistiem ierādīja dievnamu Jankas Kupalas ielā 9 (Vīlandes iela), kur atradās baptistu dievnams.
Dievnamā J. Kupalas (Vīlandes) ielā 9 Rīgas I apvienotā draudze bija iejutusies. Telpas tika uzturētas atbilstoši dievkalpojumiem. Sākotnēji draudzes priekšpusē bija neliela piebūve kā balkons, no kura draudzi uzrunāja mācītājs, bet zem tā bija kristību baseins. Adventistu sludinātāji šo balkoniņu neizmantoja, bet savu, no Brīvības ielas 11 paņemto, kanceli bija novietojuši lejā. Tā bija no koka ar grebumiem, pārklāta ar tumšu laku. Patreiz šī kancele atrodas Gulbenes draudzes namā.
Mācītāja Skujiņa laikā tika veikti iekšējie kosmētiskie remonta darbi, tad arī šis balkons virs paaugstinājuma tika likvidēts un zāles priekšpusē izveidots trīsstūrveida apšuvums no tumša koka ar smaili uz augšu, kur augšējā daļā bija grieķu burti alfa un omega. Uz šī koka apšuvuma jubilejas reizēs tika novietoti uzraksti, piemēram, uz draudzes 85 gadu jubileju tur bija novietots aplis ar skaitli 85 un moto: „Es nāku drīz”, uz draudzes 90 gadu jubileju moto: „Tas Kungs mūsu taisnība” ar stilizētu zemeslodes un trīs eņģeļu atveidu, 1989. gadā kongresa laikā tur bija novietots Latvijas kartes atveids ar moto: „Celies, topi apgaismota!”.
Baznīcas soli zālē bija krāsoti pelnu pelēkā krāsā. Tādā pat krāsā bija krāsots arī balkons un tā balsti. Starp soliem uz zāles priekšpusi veda divi celiņi, kur bija novietoti sarkani paklāja celiņi. Draudzes sapulces notika katru piektdienu 19.00, sestdienās 10.00 un 18.00, bet svētdienās 18.00.
1992. gada jūlijā Rīgas I draudze pārgāja no telpām Vīlandes ielā 9 atpakaļ uz savām telpām Baznīcas ielā 12a (agrāk Brīvības ielā 11). Tika veikts telpu remonts. Zālē atjaunoti aizmūrētie logi, pārbūvēts paaugstinājums. Tagad lielajā zālē ir 430 sēdvietu.
