Draudzes pamatakmenī 1927. g. tika iemūrēta Bībele un par ziedotiem līdzekļiem nams tika uzcelts un pabeigts 1928. gadā. Pirmskara adrese: Brīvības iela 11.
Pamatakmens likšana 1927. gadā. Ar lāpstu draudžu savienības vadītājs Jēkabs Šneiders, ar celtnieka lāpstiņu Baltijas ūnijas vadītājs Johans Šilings.
No pagalma vēl ir redzams vecās Ģertrūdes tornis.
Ēka tika celta pēc arhitekta Smurģa projekta. To veidoja mazā zāle apakšā un lielā zāle augšā, kā arī nelielas palīgtelpas.
Nams tika iesvētīts 1928. gada 16. jūnijā.
No „Ciānas koklēm” tika dziedāta dziesma nr. 54.
Mācītājs Pēteris Purmalis nolasīja 1. Ķēn. 8:28-43.
Atklāšanas lūgšana mācītājam Jēkabam Šneideram.
Tad draudžu savienības vadītājs Kārlis Sutta sniedza pārskatu par nama celtniecības gaitu.
Uzruna bija divīzijas vadītājam L. Kristiānam, bet viņu tulkoja Kārlis Sutta.
Iesvētīšanas lūgšana Ģenerālkonferences sekretārs B. Beddoe, ko tulkoja Kārlis Roze.
Rīgas I draudzes koris sapulci papildināja ar dziesmām.
Turpmāk šis nams Brīvības ielā 11 kalpoja par visu Latvijas adventistu centru. Tajā tika rīkoti kongresi un svētki, notika kristības un Bībeles izpētes semināri.
Pagalmā bija četras divstāvu koka ēkas, kurās bija dzīvokļi darbiniekiem, viesnīcas istabas, telpas izdevniecībai un biroji draudžu savienībai un Baltijas ūnijai.
Lielajā zālē bija balkons klausītājiem un neliels balkons zāles priekšpusē virs paaugstinājuma mūziķiem (nav saglabājies). Aiz paaugstinājuma bija kristību baseins. Zālē bija novietoti koka baznīcas soli, kas apklāti ar tumšu laku. Zāli no abām pusēm izgaismoja gareniskie logi, kas nedaudz atgādināja gotisko stilu.
Trīsdesmitajos gados Brīvības ielā 11 vienlaicīgi pulcējās uzreiz četras adventistu draudzes: Rīgas 1., 2., 4. un 5. draudze. Sabata dievkalpojumos draudžu locekļi sēdās pa draudzēm atbilstoši: zāles kreisajā pusē Rīgas 5. draudze, zālē pa labi Rīgas 1. draudzes locekļi. Priekšā mazajos solos pa kreisi vācieši, bet pa labi krievu draudzes locekļi. Līdzīgi draudzes locekļi sēdās arī Kupalas ielā 9, kur arī likvidētās Rīgas 6. draudzes locekļiem tika ierādītas vietas balkona labajā pusē, taču ar laiku šī kārtība pārstāja pastāvēt un katrs zālē apsēdās, kur jutās labāk.
1940. gadā pastāvēja reāli draudzi no padomju vara, ka varēja draudzei atņemt ēku Brīvības 11. Draudzes vadība sūtīja telegrammu Sarkanās Armijas štābam, lai šo lietu precizētu. Čolders parakstīja šo telegrammu un saņēma atbildi, ka draudzei nams netiks atņemts. Vismaz pagaidām.
1949. gadā Rīgas draudzei tika atņemtas telpas Brīvības ielā 11 un tā vietā iedota baptistu baznīca Janka Kupalas ielā (Vīlandes) 9. Pēdējā draudzes kopsapulce Brīvības ielā 11 notika 1949. g. 28. augustā, bet nākamā jau tā paša gada 16. oktobrī Vīlandes ielā 9. Draudzes namā Brīvības ielā 11 tika ierīkots Padomju milicijas klubs, kas 1961. gadā nosaukts čekista Fēliksa Dzeržinska vārdā.
Kaut kur forumos atradu šo bildi, bet fotogrāfiju pēc norādītās atsauces atrast man neizdevās. 1984. gads, Veidenbauma iela. Redzama ieeja uz kultūras namu, ko tautā iesaukājuši par “Magadānu”.
Telpas tika pārveidotas – likvidēts kristību baseins, zāles priekša izbūvēta skatuve, ārā izmesti soli un tie aizvietoti ar klubam atbilstošiem sēdekļiem. Klāt piebūvētas piebūves ar papildus telpām, zālē aizmūrēti logi un iekārtota telpa kino projektoram. Klāt pagalmā piebūvēta jauna zāle. Ēkā notika teātri, koncerti, balles un arī kino. Tur notikušas dejas un deju pulciņi, vakaros ir bijuši kautiņi starp iedzērušiem jauniešiem. Ēkas adrese padomju laikos bija E. Veidenbauma iela 12a.
Aptuveni 1990. gadā, vēl pirms manām kristībām, esmu bijis šajā kultūras namā. Tur rādīja dažādas laicīgas video filmas. Ja atceros precīzi, filmu rādīšana notika 19. istabā. Paša celtne tolaik atstāja drūmu iespaidu, jo tā bija ļoti nolaista un netīra. Iekšpusē bija sajūta, ka nama apsaimniekotāji taisās pamest ēku un pārcelties uz citu vietu.
1992. gadā pēc valsts iekārtas maiņas tiešām tā arī notika. Iekšlietu ministrs, satikšanās laikā ar draudzes organizācijas pārstāvi Valdi Zilgalvi, jautājumā par kultūras nama atdošanu esot jautājis:
– Cik tad jūs to adventistu ir?
– Aptuveni divi tūkstoši.
– Nu redziet, bet mums ir vairāk nekā pieci tūkstoši Iekšlietu ministrijas darbinieku, kuram, jūsuprāt, šis nams ir vairāk nepieciešams?
Tomēr ēku Brīvības ielā 11 (tagad Baznīcas ielā 12a) nācās atgriezt. Vienīgi aizejot uz atvadām tika nojauktas ēkas pagalma pusē – vecā kafejnīca “Flora”, kuru īsi pirms tam piketā aizstāvēja pilsētas arhitekti, neļaujot to nojaukt. Pagalmu pildīja drupu kaudzes, iekšpusē viss netīrs. Protams, ka ēkai bija nepieciešams remonts, kas tika veikts par draudzes līdzekļiem. Telpas tika sakārtotas un iesvētītas.
Attēlos Baltijas ūnijas kongress drīz vien pēc ēkas atgūšanas Baznīcas ielā 12a.