Šogad aprit 100 gadi kopš laikraksta “Adventes Vēstis” izdošanas, kurš pārmanto “Adventes Vēstneša” ideju.
„Adventes Vēstnesis” tika izdots kopš 1916. g. Valkā.
Tā nosaukums aizgūts no līdzīga vācu adventistu laikraksta „Der Adventbote”, kurš iznācis Vācijā kopš 1894. gada.
Nav saglabājušās ziņas, kāpēc Krievijas varas iestādes, kara cenzūras apstākļos, atļāva šī laikraksta izdošanu pie frontes apstākļos. Tomēr skaidrs, ka šī laikraksta izdošanu sarūpēja Jēkabs Šneiders, kurš nevarēja samierināties ar “Ciānas Sarga” slēgšanu 1914. gadā.
Nav saglabājušās atmiņas par šī laikraksta izdošanas detaļām laikā, kad ap Valku noritēja Pilsoņu kara kaujas, un uz īsu brīdi boļševiki pārņēma Valkas pilsētu. Laikraksts tika regulāri izdots, lai gan ir bijušas grūtības gan ar pārvietošanos kara apstākļos, gan ar papīra sagādāšanu un tipogrāfijām.
Draudzēm bija nepieciešams periodisks izdevums, kā arī literatūra, kuru izplatīt, aktualizējot svarīgās Bībeles tēmas. Sākotnēji „Adventes Vēstnesis” aizvietoja laikrakstu „Ciānas Sargs”, kuru pārtrauca izdot kara ierobežojumu dēļ, un saturā no tā tas maz atšķīrās. Taču kopš 1923. g. „Adventes Vēstnesis” ieguva jaunu veidolu un bija vairāk veltīts norisēm pašā draudzē, Bībeles tematus atstājot „Ciānas Sarga” saturam. Apskatot adventistu draudzes vēsturi, dažkārt laikraksta „Adventes Vēstnesis” publikācijas satur vienīgās vēsturiskās atsauces par to laiku. Laikraksta redakcija atradās Rīgā, no 1919. līdz 1921. g. Pērses ielā 12, tad no 1921. g. līdz 1929. g. Dzirnavu ielā 47/49, kur atradās Latvijas draudžu savienības administrācija, bet kopš 1929. g. Brīvības ielā 11 (tagad Baznīcas iela 12a). Rīgā laikraksts tapa iespiests “Valtera un Rapas” tipogrāfijā. “Adventes Vēstnesim” katru gadu rudenī bija izdots krāsains pielikums, kurš bija veltīts evaņģelizācijai un pasaules misijas darbībai, tie bija tā sauktie “pļaujas izdevumi”. Regulāri līdz 1937.g. tika publicēti draudžu statistiskie dati, draudžu kongresu norises, kā arī misijas skolas Sužos aktivitātes – izlaidumi, koncerti. Laikraksts tika izdots līdz 1940. g. augustam, kad tā izdošanu padomju varas iestādes pārtrauca.
Atbildīgie redaktori laikrakstam ir bijuši: J. Šneiders (1917-1928), J. Birziņš (1929-1936 jūlijs), V. Vilmanis (1936 augusts-septembris), A. Mednis (1936 oktobris-1937maijs), E. Klotiņš (1937 jūnijs-1939 aprīlis), J. Oltiņš (1939 maijs-novembris), A. Jurkevics (1939 decembris-1940 marts), J. Birziņš (1940 aprīlis-augusts).
1937. gadā Latvijas valsts iestādes pieprasīja Septītās dienas adventistu draudžu pārreģistrāciju, jo, balstoties uz sūdzību, tika veikta valsts revīzija un izmeklēšana Baltijas ūnijas birojā Rīgā, pēc kuras slēdziena tika ieteikta pat Septītās dienas adventistu konfesijas slēgšana Latvijas republikā. Taču pēc kontaktiem ar valsts amatpersonām tika nolemts slēgt Baltijas ūniju, reģistrēt tikai adventistu draudzes, kurās ir vairāk par 50 draudžu locekļiem, un slēgt visus periodiskos izdevumus, izņemot “Adventes Vēstnesi”.
Kopš 1937.g. mainās ne tikai laikraksta noformējums, bet vērojamas ir arī satura izmaiņas. Vairs netiek publicēta adventistu draudžu izaugsmes statistika un draudzes locekļi netiek vairs uzstājīgi mudināti uz misijas aktivitātēm. Protams, netiek aizmirsts dvēseļu mantošanas darbs, tomēr tas ir vairāk lokāls un saistīts ar labdarību. Pēc Ulmaņa apvērsuma laikrakstā „Adventes Vēstnesis” dominē latviešu autori, pārsvarā adventistu mācītāji, raksti neskar politiku ap Latvijas valsti, bet ir vairāk veltīti dažādiem Bībeles mācību punktiem, garīgumam, ģimenei, veselībai, vieta tiek dota pat Kārļa Ulmaņa režīma slavināšanai.
Pēdējais “Adventes Vēstneša” izdevums ir 1940. g. augustā, jau padomju varas apstākļos, kad šī laikraksta izdošana tiek slēgta. Šajā pēdējā izdevumā redaktors bija izteicis cerību, ka laikraksta izdošanu tomēr izdosies turpināt. Šī cerība nebija mirusi draudzē arī visus padomju varas gados.
Pēdējais “Adventes Vēstnesis” 1940. gada augustā.
Pēc tam sekoja 49 gadu periods, kad adventistu draudzei Latvijā nebija savas periodikas. Tad pienāca pārmaiņu laiks un 1989. gadā tika publicēts biļetens “Mūsu Laiks”.
Šis 1989. gadā iznākušais laikraksts “Mūsu laiks” tiek uzskatīts par pirmo atjaunoto laikrakstu. Tā redakcijā bija: V. Zilgalvis, V. Geide un V. Reķis.
Tomēr intensīvās evaņģelizācijas darbībā, kāds bija tas atkušņa laiks, laikraksta tālakajai attīstībai neatlika laika. Pie šīs idejas atgriezās tikai 1994. gada nogalē.
Mūsdienu laikraksts „Adventes Vēstis” tiek izdots kopš 1995. g. janvāra jau ar Nr. 2.
Tas garīgi pārmanto visu iepriekšējo adventistu periodisko izdevumu atstāto mantojumu un turpina informēt sabiedrību par norisēm Septītās dienas adventistu draudzēs Latvijā. Kopš šī laikraksta atjaunošanas tā redaktore ir Tatjana Tomsone.
Pirmo gadu laikraksts tika tulkots arī krievu valodā, tomēr beigās palika tikai latviešu izdevums.
Redakcijas adrese: Rīgā, Baznīcas ielā 12a.
Šajā lomā Tatjana jutās neparasti, jo tas bija ļoti liels uzdevums, kurš viņai tika piedāvāts. Neko tamlīdzīgu viņa nekad līdz šim nebija darījusi un uzdevuma apjoms šķita nepaveicams pašu spēkiem. Taču paļāvībā uz to Kungu un uz dzīves drauga, profesionāla žurnālista, Aida Tomsona atbalstu, viņa šo lomu uzņēmās.
Tādēļ savā ievadrakstā Tatjana nedaudz bikli norāda, ka „ir iznācis otrais biļetena „Adventes vēstis” numurs latviešu un krievu valodā, lai arī, visticamākais, daudzi no lasītājiem šo izdevumu redz pirmo reizi. „Adventes Vēstis” ir Septītās dienas adventistu izdotais biļetens, kurš informē par notikumiem dažādās Latvijas draudzēs un arī pasaulē. Tirāža nav liela, jo mēs orientējamies uz kristiešu lasītāju loku, lai arī, iespējams, ar laiku tas varētu izaugt par plašāku izdevumu.”
„Adventes Vēstis” 1995. g. nr. 2. tika izdotas 800 eksemplāru tirāžā. Uzdevumu sarežģīja arī tas, ka latviešu „Adventes Vēstis” tika arī tulkotas krievu valodā, lai izdotu „Адвентский Вестник” 200 eksemplāru skaitā. Tomēr mazā pieprasījuma dēļ tā izdošanu pārtrauca jau pēc dažiem mēnešiem.
Tad pēc šiem vārdiem Tatjana aicināja lasītājus iesūtīt pa pastu savas liecības, priekšlikumus, ziņas par notikumiem un padomus, lai būtu materiāli, kurus publicēt nākamajos izdevumos. „Adventes Vēstu” Nr. 4 izdevumā redaktore jau jutās nedaudz vairāk drošāk, un izsaka pateicību lasītājiem par atsaucību un atbalstu. Arī laikraksta struktūra ir kļuvusi skaidrāka, kam pievērst uzmanību, kādas rubrikas uzturēt.
Savā ievadrakstā Tatjana jau iedrošina lasītājus:
„Dievs kristiešiem ir devis uzdevumu liecināt par savu ticību citiem cilvēkiem. Varbūt jums tas šķiet mazsvarīgi, taču izrādās ticības dzīve ir atkarīga no mūsu liecināšanas. Jūsu atsūtīto liecību izlasīs vairāk nekā 1000 cilvēku. Varbūt jūs nekad neatradīsiet citu iespēju uzrunāt tik lielu auditoriju kā izmantojot šī biļetena iespējas. „Adventes Vēstis” gaida jūsu vēstules!”
Atjaunotās “Adventes Vēstis” idejiski turpina agrāk izdotā “Adventes Vēstneša” darbu, lai gan nu jau ir cits laikmets, citas aktualitātes, tomēr adventes vēsts pirms Kristus Otras atnākšanas nemainās. Tas ir Septītās dienas adventistu draudžu uzdevums – pievērst sabiedrības uzmanību laika zīmēm, kuras liecina par drīzo Kristus Otro atnākšanu.
Laikraksts “Adventes Vēstis” nu jau 100 gadus veic šo uzdevumu, iesaistot sava satura veidošanā draudzes locekļus, dodot tiem iespēju savu liecību par Jēzu pavairot.