Jāatzīst, ka dinozauri Bībelē nav pieminēti un nekas netiek sacīts, ka tie būtu iegājuši Noa šķirstā. Tomēr Bībeles tekstā ir minētas būtnes, kuru apraksts ļoti līdzinās dinozauriem. Tie ir Behemots un Leviatāns. Skat. Ījaba 40:15-26. Kas ir šīs būtnes, komentētājiem nav vienota viedokļa. Vieni apgalvo, ka te ir rakstīts par Āfrikas dzīvniekiem – nīlzirgu un krokodilu, taču tie šķiet pārāk sīka, ja tos salīdzina ar šīm būtnēm. Vai tie ir dinozauri? Arī to nevar ar pilnu pārliecību apgalvot.
Leviatāns
Leviatāns pieminēts arī Psalmu grāmatā Ps 74: 13. „Tu esi sabangojis jūru ar Savu spēku, sadragājis pūķu galvas virs ūdens“. Vārds „pūķis” (ebr.v. tannin) apzīmē jūras pūķi (skat. 1.Moz. 1:21; 5.Moz. 32:33; Īj. 7:12; Ps. 148:7) un čūsku (2.Moz. 7:9-12). Vārds „pūķis” (tannin) tiek attiecināts uz Ēģipti (Jes. 51:9), kur zīmīgi Mozus zizlis kļuva par čūsku, kas aprija ēģiptiešu burvju zižļus, kuri arī bija kļuvuši par čūskām (2.Moz. 7:9-12). Tiek uzskatīts, ka Rahabs esot Ēģiptes eņģelis un arī pūķis. Tādēļ jūdu rabīni šo pūķi saistīja ar Ēģiptes armiju un dieviem.
Seno kanaāniešu teikās Baāls esot uzvarējis pirmatnējo jūru un septiņgalvaino pūķi Lotānu, kuru teologi identificē ar Leviatānu. Tomēr tas, ko Baāls paveica pasakā, to Dievs realizēja dzīvē un izglāba Savus ļaudis no ļaunā varas. Pravietis Ecehiēls salīdzina Ēģipti ar krokodilu (tannin), kuru Dievs noķer un izmet krastā (Ec. 32:4).
Ps. 74:14. Ir sacīts „Tu esi satriecis leviatāna galvas“. Luters tulko vārdu Leviatāns ar valzivi (Walfisch), bet latīņu Vulgātā un arī Glika tulkojumā te ir leviatāns. Vai tā ir norāde uz senās Ēģiptes vai Ugaritas tekstiem un psalmu radniecība ar senās Kanaānas mītiem? Leviatāns ir pūķis ar daudz galvām, ļaunuma simbols. Augstākā dieva cīņa un uzvara pār šo briesmoni ir sastopama visu seno Tuvo Austrumu tautu leģendās. Piemēram, kanaāniešu eposā Baāls uzvar jūras briesmoni Lotānu, bet babiloniešu mītā Marduks uzvar jūras nezvēru Tiamatu. Kāpēc Dievam savi darbi būtu jāsaista ar pasaku tēliem? Ījaba grāmatā 40:25-41:26 Leviatāna apraksts pārsniedz mūsu iztēli un nav pielietojams nevienam no mums zināmiem dzīvnieku aprakstiem. Ja tas ir krokodils, kā tas tiek skaidrots daudzos komentāros, tad kāpēc krokodila uzveikšana Dievam ir tik svarīga, ka Viņš šīs cīņas aprakstam velta lielu daļu no Savas atklāsmes Ījabam? Vai tas ir kāds no dinozauriem, kurš paglābās ūdens plūdos Noa laikā, tad kāpēc Dievs to pieļāva? Vai tas ir tikai ļaunuma simbols? Mūsdienu teoloģija ir bezspēcīga atbildēt uz šiem jautājumiem.
Leviatānam līdzīgais tēls nav sastopams tikai seno kanaāniešu teikā, bet arī seno babiloniešu mītos, kur viņu augstākā dievība Marduks uzveic pirmatnējo ūdeņu dievību Tiamatu. Laikā, kad babilonieši gūst uzvaru un noposta Jeruzalemes templi, sveic savas dievības un izceļ to spēku, dziesminieks uzsver, ka patiesībā ļaunuma tēlu uzveic dzīvais Dievs, nevis babiloniešu dievība. Šī vēsts norāda, ka dzīvais Dievs savā laikā atjaunos arī Savu tautu un iznīcinās ļaunumu. Iespējams, ka Leviatāna pieminēšana tekstā norāda dziesminieka vēlmi tēlaini izteikt problēmas baisos apmērus un arī atklāt cilvēka nespēju atrisināt samilzušās problēmas. Leviatāna uzvarēšanas apraksts Bībeles tekstā norāda, ka dzīvais Dievs vienmēr uzvar Savus ienaidniekus, lai arī cik tie būtu briesmīgi un stipri.
Tomēr, iespējams, ka Leviatāna saistīšana ar kanaāniešu eposa Lotānu ir balstīta uz kļūdu. Teologiem šis vārds nav saprotams, tādēļ viņi cenšas to saistīt ar zināmo no Ugaritas dokumentiem. Taču līdzīgs skanējums vēl neliecina, ka šie divi nosaukumi, kas pieder dažādām valodām un laikmetiem, būtu kaut kā vienoti. Ps 104:26 tiek sacīts, ka Dievs ir radījis Leviatānu (ebr.v. livjatan). Dievs „radīja” (jātsareta) Leviatānu. Iespējams, ka Leviatāns simbolizē Dieva radības spēcīgāko būtni.
Viduslaikos uzskatīja, ka zemestrīces rodas, kad zem zemes kustās Leviatāns, kuram saule dedzina asti, tādēļ tas cenšas glābties un izraisa zemes svārstības. Paisumu un bēgumu viduslaikos centās izskaidrot, ka Leviatāns izdzer un pēc tam izspļauj lielu daudzumu ūdens. Viduslaiku neizglītotie zemnieki uzskatīja, ka, skaitot šo Ps. 104, var izraisīt pērkonu, zibeni vai pat lietus gāzi.
Leviatāna tēls ticis izmantots arī Bībeles apokaliptiskajos pravietojumos, piemēram, Daniela 7:7 par ceturto zvēru, kurš izkāpj no jūras, un Atklāsmes grāmatas 13:1, aprakstot zvēru ar septiņām galvām. Leviatāna apraksts norāda uz ļaunuma zvērisko dabu, tā spēku un plēsonību. Leviatāns ir Dieva ienaidnieka tēlains apraksts, kurš sevī ietver visu sacelšanos pret Viņu. Šis tēls vienlaicīgi ir gan kā simbols, gan arī ļaunuma realitātes apzīmējums pasaulē visā tā zvēriskumā, viltībā un zemiskumā.
Vēl viena versija, kāpēc nav dinozauru
Mums nezināmu iemeslu dēļ dinozauri, kas nepārprotami saistās ar pirmsplūdu pasauli, nav minēti Bībelē. Mulsina rakstu vieta 1.Mozus 7:8, kur sacīts, ka „no visiem putniem un rāpuļiem zemes virsū ik pa divi iegāja šķirstā”, kur ir runa par Noa šķirstu. Šī rakstu vieta ir precīzi tulkota no ebreju valodas un tiešām norāda uz visiem minētajiem dzīvniekiem. Aplūkojot šķirsta izmērus, tad tajā bija iespējams ievietot visus šajās rakstu vietā minētos dzīvniekus un putnus, kas ir sastopami arī pēc plūdiem. Taču ievērojama problēma rodas, ja šajā šķistā censtos ievietot arī visus dinozaurus. Kāpēc tie netika ievietoti Noas šķirstā? To atliek vienīgi minēt.
Viens no minējumiem būtu šāds: dinozauri netika ievietoti Noas šķirstā, jo tiem nebūtu iespēja izdzīvot pēcplūdu pasaulē barības trūkuma dēļ. Otrs minējums: to plēsīgā daba apdraudēja tās dzīvnieku, putnu un rāpuļu sugas, kuras tika ievietotas Noas šķirstā. Trešais minējums: dinozauri bija ģenētiska anomālija, novirze no Dieva radītajām dzīvnieku sugām. Taču var būt arī šāds minējums: dzīvniekus, putnus un rāpuļus Noas šķirstā ieveda Dievs-Radītājs, kurš pats izvēlējās tās sugas, kurām būs jādzīvo pēcplūdu pasaulē, un, kuras nav vēlamas. Dievs pats kā Radītājs izvēlējās sugu daudzveidību pēcplūdu pasaulei, kur dinozauriem vienkārši vairs nebija vietas.
Mēs nespējam iedomāties šo pasauli, kur laukos un mežos klīstu izsalkuši dinozauri, kas apdraudētu cilvēkus. Tā nebūtu droša pasaule. Iespējams tādēļ Radītājs izvēlējās neņemt tos Noas šķirstā, lai tie pēc plūdiem neiznīcinātu izglābtos dzīvniekus un cilvēkus, kuru jau tā bija kļuvis maz. Arī augu valsts pēc plūdiem bija mainījusies un arī augēdāju dinozauriem trūktu barības un tie, barības meklējumos, apdraudētu Noasu un viņa pēcnācējus. Tādēļ pat šķiet loģiski, ka to klātbūtne mūsdienu pasaulē nav vēlama, lai arī cik liela varētu būt mūsu interese par dinozauriem.
Par to, ka dinozauri bija dzīvojuši vienlaicīgi ar cilvēku, liecina pasaules tautu folklora un mīti, kuros starp citiem tēliem figurē arī pūķu tēls. Te būtu jāatzīmē, ka pūķu tēls sastopams ne tikai Vecās pasaules, bet arī Amerikas indiāņu mitoloģijā. Atmiņas par pirmsplūdu pasauli un dinozauriem, paejot gadiem, apauga ar izdomu un fantāziju, izveidojot pasaku personāžu ar septiņām galvām, uguns spļaušanu un tamlīdzīgi. Iespējams, ka pūķa tēlu senās tautas ir aizguvušas arī no senajām dinozauru kaulu fosīlijām, kuras gadījās atrast. Taču tās spēja ne tikai pamodināt iztēli, bet gan apstiprināt jau esošās atmiņas, pievienojot tām jaunas detaļas. Šīs jaunās detaļas pasaules tautu mitoloģijā dažkārt iecēla pūķi dievišķo būtņu godā, piešķirot tam pirmatnējā ļaunuma simbolu (Ēģiptē, Mesopotāmijā) vai debesu svētības apzīmējumu (piemēram, Ķīnā). Lai nu kā, tomēr pūķa pasaku tēls netieši norāda uz seno ļaužu atmiņām par pirmsplūdu pasauli un dinozauriem.
Pūķa naidīgums pret cilvēkiem tiek izmantots, lai apzīmētu cilvēku lielākā ienaidnieka – sātana – naidu. Skat. Bībelē Atklāsmes 12:9, 13, 17; 20:2. Šeit pūķis tiek izmantots kā trāpīgs simbols, lai apzīmētu cilvēkiem naidīgo varu. Lai gan pavirši aplūkojot šīs rakstu vietas, šķiet, ka ir runa par pasaku tēlu, tomēr autors ar lielu gudrību ir izmantojis šo simbolu, lai norādītu uz pasaules gala laika notikumiem. Šis ir saprotams simbols un nepārprotami palīdz uztvert tekstu.
Vai dinozauri būs Jaunajā zemē pēc Kristus Otrās atnākšanas? To atliek vien minēt. Mums nav iespējams iztēloties Jauno zemi, bet mēs varam zināt vienīgi tajā valdošos principus, piemēram, ļaunuma vairs nebūs. Pravietim Jesajam tika dots skatīt, kā Jaunā zemē: „vilks mājos pie jēra, pantera apgulsies pie kazlēna, (..) lauva ēdīs salmus kā vērsis (..), bet čūskas barība būs pīšļi” (Jes. 11:6-9; 65:25). Tā būs droša vieta pat maziem bērniem un plēsēju vairs nebūs. Tā ir Dieva-Radītāja autoritāte, kas noteiks Jaunās zemes dzīvnieku, putnu un rāpuļu sugu daudzveidību. Vai starp tiem būs arī dinozauri? Tas varbūt nav tas pats svarīgākais jautājums, jo vislielākā aktualitāte Dievam ir – lai tur, Jaunajā zemē, būtu pēc iespējas vairāk cilvēku, kas mīl patiesību un vēlas piederēt tam Kungam.
Autors: Andris Pešelis